Kaudzīšu literārā un sabiedriskā darbība ir daudzveidīga. Matīss rakstījis dzejoļus, prozas daiļdarbus, literatūrkritiskus apcerējumus, atmiņas, tulkojis un atdzejojis no vācu un krievu literatūras dzejoļus, poēmas, stāstus. Reinis rakstījis aforismus, prozas daiļdarbus. Visu mūžu abi brāļi darbojušies publicistikā. Izcilākais kopīgi veiktais darbs – romāns „Mērnieku laiki”. Gadu desmitiem ilgi Kaudzītes strādāja skolā, aktīvi piedalījās Vecpiebalgas sabiedriskajā dzīvē.
Dzīve un pasaules uzskata veidošanās.
Kaudzītes Reinis un Matīss saskanīgi strādāja skolā, saimniecībā, literatūrā, īpaši laikā no 1868. gada līdz 1904. gadam, kad Reinis sāka aminīt dzīves vietas. Viņu pasaules uzskatā ir vairākas līdzīgas iezīmes, tālāb abus brāļus jāraksturo kopā.
Bērnības un jaunības gadi. Kaudzītes Reinis dzimis 1839. gada 12. maijā, Kaudzītes Matīss – 1848. gada 18. augustā. Vecpiebalgas Mādaros, kur aizritēja Reiņa un Matīsa dzīves pirmais posms, saimniekoja abu brāļu tēvs Reins un viņa jaunākais brālis Andrievs. Abiem bija lielas ģimenes, un bērni agri sāka paši pelnīt maizi, pildot tradicionālās ganu gaitas, vēlāk piedaloties lauku darbos. Vecpiebalgā darbojās draudzes skola, bet vecāku trūcīgās rocības dēļ Reinim bija jāpaliek mājās. Kad Reinis, iemācījies ratiņu virpotāja amatu, kļuva patstāvīgs, viņš ierosināja paskolot Matīsu. Nepilnus divus gadus (1866-1868) Matīss mācījās Vecpiebalgas draudzes skolā tik sekmīgi, ka vietniekpulks (pagasta iedzīvotāju sapulcē ievēlēti pārstāvji jeb vietnieki, kas rūpējās par skolām, nespējnieku namiem, pastu, ceļu labošanu un citiem pagasta saimniecības jautājumiem) viņu iecēla par Vecpiebalgas pirmās pagastskolas skolotāju Kalna Kaibēnos un reini par palīgu. Sākās jauns posms Reiņa un Matīsa dzīvē.
Patstāvīgā darba dzīve. Reinis un Matīss 1868. gada Jura dienā pārcēlās no Mādariem uz Kalna Kaibēniem, kur bija jāiekārto pagastskola. Sākās jauns intensīvs darbs. Lai kļūtu par pilntiesīgiem skolotājiem, bija jānokārto skolotāja eksāmeni, tad jāmāca ne vien bērni, bet jāmācās arī pašiem. Pēc skolotāju eksāmenu nokārtošanas Kaudzītes arvien papildināja zināšanas. Matīss ņēma privātstundas valodās pie Vecpiebalgas jaunajiem mācītājiem, labi apguva vācu un krievu valodu. Abi brāļi daudz lasīja, mācījās patstāvīgi.
Cēsu apriņķa gadskārtējās skolotāju konferencēs viens no aktīvākajiem diskutētājiem bija Reinis. Savukārt Matīss divpadsmit gadu pildīja protokolista pienākumus, publicēja pārskatus par konferenču norisi.
Tā kā 19. gadsimta 70. gados strauji dibinājās pagastskolas, trūka mačību līdzekļu. Kaudzītes rakstīja mācību grāmatas: Matīsa „Vadons ortogrāfijā tautskolām” (1877), „Vēsture tautas skolām” (1880), lasāmgrāmata „Sēta un skola” (1882) (līdz 19. gadsimta beigām izdota astoņas reizes), „Ģeogrāfija tautas skolām” (1880) u.c. Kaudzītes sarakstīja ap piecpadsmit mācību grāmatu.
19. gadsimta otrā pusē Vecpiebalga izveidojās par ievērojamu sabiedriskās un kultūras dzīves centru Latvijā. Kultūras uzplaukuma veicinātāji bija arī Kaudzītes. Reinis bija viens no Dziedāšanas (vēlāk Labdarības) biedrības dibinātājiem (1869). Laikā no 1884. līdz 1891. gadam Matīss bija Labdarības biedrības priekšnieks. Viņa vadības laikā biedrība uzcēla savu namu, ko iesvētīja 1887. gadā. Labdarības biedrība organizēja priekšlasījumus, tai bija sava bibliotēka; it īpaši atzīmējami teātra mākslas entuziasti, kuru vidū bija arī Kaudzītes. Vecpiebaldzēni darbojās tik enerģiski, ka 70. gados pietrūka izrādēm lugu.…
