Senākie Botsvānas iedzīvotāji bija bušmaņi. No Transvālas ieceļojušie cvani piespieda tos pārcelties uz Kalahari tuksnesi. 19.gs Botsvānā ieradās eiropieši, un 1820.gadā tika nodibināta pirmā kristīgā misija. Taču jau 19.gs otrajā pusē cvanu zemes sagrāba būri.
1885. gadā Lielbritānijas valdība pasludināja tagadējo Botsvānas teritoriju par savu protektorātu Bečuanalendu. Tajā vēl saglabājās ģints iekārta. Ģints vecākie bija pakļauti britu koloniju administrācijai. 1910. gadā, kad nodibinājās Dienvidāfrikas Savienība (no 1961. gada DĀR), Bučuanalenda kļuva par šās britu domīnijas ekonomisko piedēkli. Cvani pretojās kolonizatoriem (it sevišķi 20.gs 20. un 30. gados).
II pasaules kara laikā Lielbritānijas valdība apmēram 10 tūkstošus cvanu mobilizēja savā armijā. 1960. gadā tika nodibināta pirmā politiskā partija-Bečuanalendas Tautas partija (no 1966.gada Botsvānas tauta partija). 1962. gadā bamangvatu ģints vecākais Seretse Khama nodibināja Bečuanalendas Demokrātisko partiju (no 1966. gada Botsvānas Demokrātisko partiju). Abas minētās partijas prasīja nacionālo neatkarību. 1965. gadā bečuanalenda ieguva iekšēju pārvaldi. 1966. gada 30.septembrī Bečuanalendu proklamēja par neatkarīgu Botsvānas Republiku. Par pirmo valsts prezidentu kļuva Seretse Khama.
Pirmos piecus politiskās neatkarības gadus Botsvāna bija finansiāli atkarīga no britiem, lai varētu nosegt administratīvās izmaksas un spētu attīstīties. Ekonomika uzplauka 1967-1971 gadam, kad Orapā tika atrasti dimanti.
Kopš 1969. gada Botsvāna sāka spēlēt arvien lielāku lomu starptautiskajā politikā. 1970. gadā tā iesaistījās pilsoņu karā Rodāzijā, 1980. gadā panākot Zimbabves neatkarību.
1980. gadā atkārtoti ievēlētais prezidents Seretse Khama tika atcelts no amata un viņa pienākumus pildīja vietnieks Ketumils Masirs, kurš tika ievēlēts par prezidentu 1984.gadā un atkārtoti ievēlēts arī 1989.un 1994. gadā. 1998. gadā viņš atkāpās no amata un 1999. gadā par prezidentu tika ievēlēts Festus Mogae. …
