Savvaļas dzīvnieki savā neskaitāmajā daudzveidībā ir neaizstājama zemeslodes dabas sistēmas daļa, kas jāsaglabā cilvēces labā. Katra cilvēku paaudze glabā zemeslodes resursus nākamajām paaudzēm un tās pienākums ir nodrošināt šī mantojuma saglabāšanu, bet tur, kur to izmanto, tā saprātīgu izmantošanu. Ir jāapzinās savvaļas dzīvnieku pieaugošo nozīmi no apkārtējās vides, ekoloģijas, ģenētikas, zinātnes, estētikas, atpūtas, kultūras un izglītības, kā arī sociālajiem un ekonomiskajiem viedokļiem. Viens no Konvencijas izveides galvenajiem mērķiem ir uzņemties rūpes it sevišķi par tām savvaļas dzīvnieku sugām, kas migrē pāri vai ārpus nacionālās jurisdikcijas robežām.
Pārliecināti, ka migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu saglabāšana un efektīva apsaimniekošana prasa kopīgu rīcību no visām valstīm, kuru nacionālās jurisdikcijas robežās šādas sugas pavada kādu savas dzīves cikla daļu, un atzīstot, ka valstis ir un tām jābūt to savvaļas dzīvnieku migrējošo sugu aizsargātājām, kuras mājo to nacionālās jurisdikcijas robežās vai šķērso tās, tika pieņemta Bonnas konvencija.
Konvencija tika parakstīta 1979.gadā, tā stājās spēkā 1983.gadā (skatīt pielikumu). Konvencijas attiecas uz klejojošiem savvaļas dzīvniekiem, kuri regulāri šķērso robežas. Bonnas konvencijas mērķis – nodrošināt šo sugu aizsardzību, to realizē ar divu veidu pasākumiem. Pirmkārt, nodrošinot stingru aizsardzību klejojošiem dzīvniekiem, otrkārt - aizsardzības iniciatīva aptver klejotājdzīvnieku sugas, kuras nav tieši pakļautas izzušanai, bet kurām ir nepieciešama sabiedrības sadarbība to aizsardzībai.
Pašlaik 79 valstis ir pievienojušās šai konvencijai (skatīt pielikumu). Konvencijas pielikumos uzskaitītas apdraudētās un citas migrējošās sugas, uz kurām šī konvencija attiecas. Ir parakstīti arī citi specifiski līgumi par atsevišķiem dzīvniekiem, piemēram, par sikspārņiem Eiropā. Latvija vēl nav šos līgumus parakstījusi, bet parasti paiet zināms laiks, kamēr atsevišķas valstis sagatavojas šādiem likumiem, jo, lai izpildītu līguma prasības, valstij nepieciešami arī sugu aizsardzības plāni, kuru sagatavošana prasa laiku un naudu.…
