Blēzs Paskāls bija izcils franču domātājs, taču lielākajai daļai sabiedrības vairāk pazīstams kā fiziķis un matemātiķis.
Blēzs Paskāls dzimis 1623.gada 19.jūnijā Klermontā, Francijā Etēna Paskāla ģimenē. Māte agri mirusi, tāpēc tēvs viens audzinājis trīs bērnus: vienu dēlu un divas meitas.
Paskāls ir klasisks vācu talanta pārmantojamības piemērs. Jau 11 gadu vecumā viņš sacerēja rakstu par to, kā rodas skaņa un kā tā izzūd. Nedaudz 16 gadu vecumā Blēzs uzrakstīja matemātisku traktātu, kur bija ietverta ģeometrijā pazīstamā Paskāla teorēma. Viņš izveidoja skaitļu tabulu – Paskāla trijstūri binomiālo koeficentu aprēķināšanai, kas deva ievirzes skaitļu teorijā, varbūtības teorijā, diferenciālrēķinos un integrālrēķinos.
Tēvs – jurista Etēna Paskāla blakus nodarbošanās bija matemātika. Ģimenē valdīja franču filozofa Mišela de Montēņa idejas, augsti vērtējot zinātni un garīgo darbu, aicinot apkarot tumsonību. Tajā laikā Francijā notika feodālie kari, modās tautas vēsturiskā apziņa, un renesanses laikmeta vēsmas.
1632.gadā Etēns Paskāls ar ģimeni dodas uz Franciju, kur nolemj pats izglītot bērnus. Viņš dēla izglītošanu sāk, kā tajā laikā bija pieņemts, ar valodu mācīšanu un matemātikas mācīšanu dēlam izdomā sākt tikai tad, kad viņam būs 15 gadu. Taču mazais Paskāls valodās nesaskata praktisku pielietojumu un sāk interesēties par matemātiku, īpaši par ģeometriju.…