Katrs uzņēmējs kaut reizi ir saskāries ar izvēli – rīkoties godīgi vai negodīgi. Biznesa ētikai, lai gan nav strikti dokumentēta, ir tikpat svarīga kā likumi, jo garantē uzņēmējam stabilitāti biznesā un savstarpējās attiecības.
Biznesa ētikai ir divi aspekti: tikumi, kuri sastopami dzīvē un kurus var arī pārkāpt, un jābūtības teorija – ideālais variants. Tā, piemēram, kāds tirgotājs, sverot preci, apšmauc pircēju, tātad rīkojas negodīgi un neliekas ne zinis par jābūtības teoriju, kurā darbojas morāles zelta likums: izturies pret citu tā, kā tu vēlētos, lai viņš izturas pret tevi. Pēc darba pārradies mājās, blēdigais tirgotājs konstatē, ka kāds cits tirgotājs todien apšmauc viņa sievu.
Nozīmīgakie darba instrumenti politiķem un biznesmenim ir identiski – VĀRDS. Vārds, kam seko tūkstoši cilvēku, kas dzīves laikā ir visciešakajā veidā saistīti ar šī vārda segumu. Biznesā vārds, kura konsekvence ir segums, nodrošina dinamisku procesu, kurā notiek mērķtiecīga darbība, rodas reālas darba vietas, tiek maksāti nodokļi, klūst turīgāki ap biznesmeni rotējošie elementi. Vārds nav sīrupainas fāzes un muldēšana par abstraktu labklājību situācijā, kad “en”tajiem valsts iedzīvotājiem nodrošināta stabila neizdzīvošana! Ar biznesa morāli jeb vārda segumu ir cieši saistīts naudas likums – ilgtermiņa naudas konsekvence saistās ar ilgtermiņa vārda konvenci. To mijiedarbība veido biznesu! Tāds bizness un adekvāta politika veido valsti. Valsts, kurā tiek realizēta politika, nodrošina realizējamu biznesu. Nevis līdzekļu pārdali atkarībā no personīgā izdevīguma pakāpes, bet dinamisku biznesu. Vara nav tāpēc, lai biznesa cilvēks varētu neatbildēt par savu vārdu. Ja biznesmenis par savu vārdu neatbild, viņam no spēles jāizstājas. Jeb varbūt Latvijā jāmaina spēles noteikumi. Un ne jau par labu godapratam un vārda konsekvencei kā politikā, tā biznesā! Rotaļāšanās periodam un solījumu bārstīšanai jāmitējas. Jāsāk atbildēt! Ja nevar atbildēt, tad jāklusē.…
