Mūsu ikdienā ienāk bizness, kas izmaina gan cilvēku, gan viņu attiecībaa. Aicinājums pēc ētikas biznesā bieži vien atgādina misianāra darbību. Tik nepieņemams daudziem lieks pats vārdu „ētika” un „bizness” savienojums. Saskaršanās ar dzīvi viņos ir nostiprinājusi pārliecību,ka biznesā ētika,godīgums ir neiespējami,vismaz kapitāla sakotnējās uzkrāšanas periodā.Pēc viņu domām,ētika labākajā gadījumā var būt “luksus prece”,ko šad tad var atļauties pēc tam,kad biznesā jau iekarotas stabilas pozīcijas.Ikdienā neizbēgama ir nežēlīga konkurence, kur izdzīvo stiprākais,apsviedīgais,mainīgākais.
Ētika (no gr.”ethos” – tikums,paraža) ir īpaša cilvēku rīcības un uzvedības pašregulācijas veids.Tā balstās uz cilvēku sirdsapziņu, pienākuma apziņu,godu un atbildību.Tieši tāpēc ētika ir efektīvāka nekā likums.Tā ir efektīvāka arī par reliģiju,kas balstās uz bailēm no Dieva soda.Ētiska cilvēks brīvi izvēlas labo,taisnīgo,patieso.Šīs vērtības nosaka arī viņa attieksmi pret citiem cilvēkiem,neatkarīgi no viņu ieņemamā stāvokļa sabiedrībā,tautu un pat cilvēci kopumā.
Etiķete – sabiedrībā pieņemtas vai augstākstāvošu instanču noteiktas uzvedības normas. Vārdu etiķete var aizvietot ar vārdu – pieklājība. Etiķete nosaka saskarsmes noteikumus starp dažādiem dzimumiem, vecumiem, sociālām, profesionālām un citām sabiedrības grupām. Ievērojot etiķeti, cilvēku sabiedrība kļūst vienotāka un precīzāka. Nereti eksperti etiķeti definē kā komunikatīvās uzvedības paraugu (ideālu), bet saskarsmes kultūru uzskata par reālo etiķeti. Etiķete ir sabiedrības komunicēšanās stabilizācijas mehānisms, kas palīdz atrast kompromisu pēc savstarpēji pieņemamiem noteikumiem.…