Komunikācija ir svarīgs process jebkurā dzīves jomā.
Komunikācija ir saskarsme, kas sociālpsiholoģiskajā pieejā tiek definēta kā tiešs vai netiešs sazināšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas, nostādni un attieksmi, aktivitātes pakāpi un darbību. Komunikācija ir process – secīga darbību virkne kāda rezultāta sasniegšanai. Tā ir domu vai, precīzāk, informācijas apmaiņas process.
Vārda „komunikācija” (communication – lat.) pamatā ir latīņu darbības vārds communicare (aprunāties, dalīties domās, aprunāties). Savukārt tā atsevišķās daļas ietver: union – vienotība, cum union – ar vienotību, coomuni – visi. Tas arī parāda komunikācijas galveno uzdevumu – panākt savstarpēju sapratni.Ja komunikācijā parādās kādi traucējumi, kas samazina vai izslēdz savstarpēju saprašanos, var uzskatīt, ka komunikācija nav notikusi.
Biznesa komunikācijas jēdziens
Biznesa komunikācija – lietišķā komunikācija. Termina izcelsme aplūkojama saistībā ar angļu „Bizness communication”, kas tiešā tulkojumā nozīmē komercdarbības vai peļņas darījumu komunikācija.
Komercdarbība ir visai sarežģīts process – tā ir kolektīvā darba produkts, kurā iesaistīti nozīmīgi resursi, tādēļ komunikācija tiek definēta kā būtisks sadarbības līdzeklis, kas nodrošina organizācijas, darbinieku un sabiedrības mērķu sasniegšanu.
Lietišķās komunikācijas funkcionālā nozīme ir sekmēt izvirzītā mērķa sasniegšanu laikā un telpā. Būtiskākās lietišķās komunikācijas iezīmes ir:
*orientēta uz lietu;
*orientācijas uz savstarpējo saprašanos.
…
