Ievads.
Valsts iekšējā drošība ir tieši atkarīga no demokrātijas līmeņa, tiesiskās sakārtotības un sabiedrības labklājības. Tautas nabadzība ir galvenais iemesls tam, ka valstī pieaug noziedzība. Kriminogēno situāciju pastiprina slēptais bezdarbs un nesakārtotās darba ņēmēju un darba devēju attiecības. Pašreiz neviens Latvijas iedzīvotājs nevar būt drošs par savu dzīvību, veselību un mantu. Jebkuram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no naudas maka biezuma, tautības, vecuma un dzimuma jāgarantē drošība un tiesību sargājošo valsts struktūru aizsardzība.
Mūsu valstī cilvēka pamattiesības aizstāv Latvijas Republikas Satversme. Satversmes 96. pants paredz to, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Šīs tiesības attiecas arī uz uzņēmēju darbību. Lai tiktu īstenotas Satversmē noteiktās tiesības, ir pieņemti vairāki normatīvie akti, lai nodrošinātu gan fizisko personu, gan juridisko personu datu aizsardzību. Juridiskajām personām tas ir īpaši nozīmīgi, jo uzņēmēji visvairāk cieš no rūpnieciskās spiegošanas.
Mūsdienu pasaules attīstības procesi tiek raksturoti kā globalizācija, globālā ekonomika, jaunā ekonomika, post-kapitālistiskā sabiedrība, inovācijas un informācijas sabiedrība, augstās tehnoloģijas. Var droši teikt, ka tagad iestājies augsto tehnoloģiju laikmets, inovāciju laikmets, nomainot klasisko biznesa plānošanas periodu. Apgalvo, ka 21. gadsimtā inovācijas top par galveno tautsaimniecības attīstības virzītājspēku. Mūsdienās inovācijas gatavojas kļūt par nozīmīgāko ekonomiskās attīstības faktoru, nobīdot otrajā plānā investīcijas.
Pašreizējais laikmets iezīmējas ar datoru un Interneta tīkla straujo attīstību un ienākšanu sabiedrības dzīvē. Informācijas laikmetam raksturīgas straujas izmaiņas informācijas pieejamībā un citu augsto tehnoloģiju intensīva attīstība, līdz ar to arī to ietekme uz dzīves dažādām sfērām. zināšanas darbā ar datoru sāk kļūt par galveno stratēģisko resursu, padarot par otršķirīgiem tradicionālos resursus: zemi, darbaspēku, kapitālu. Laikmeta īpatnības ir kardināli mainījušas uzsvarus tautsaimniecības organizācijā un vadībā.
Informācijas un komunikācijas tiesību joma
Informācijas un komunikācijas tiesību joma mūsdienās ir ļoti plaša, turklāt ar nenoteiktām robežām, jo uz šo jomu attiecas dažādi normatīvie akti, kas darbojas arī tradicionālās attiecībās. Tai skaitā, Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kā arī citi starptautiskie normatīvie akti, kas norādītu virzienus juridiski pareizai tiesību izmantošanai.
Saskaņā ar Latvijas Interneta asociācijas datiem, pastāvīgo interneta lietotāju skaits 2007. gada sākumā ir pieaudzis līdz 54%. Aptuveni 1.3 miljoni Latvijas iedzīvotāju regulāri izmanto internetu un tā piedāvātās iespējas: pirkt, pārdot, reklamēt produktus un pakalpojumus, kā arī veikt dažādas banku operācijas.
…
