4. Bizantijas tērpi un rotājumi
Viena no Bizantijas kultūras pretrunām ir tāda, ka līdzas askētisma apoloģētikai tai raksturīga arī tieksme pēc greznības, kas saistīta ar baznīcas rituāliem. Greznība izpaudās dārgu audumu izmantošanā, juvilierizstrādājumu spožumā, uzsvērtā tērpa dekoratīvuma akcentēšanā. Seno romiešu tērpa vienkāršība tika aizstāta ar košu krāsainību, bārkstīm, pušķiem un Austrumu pasaules dārgakmeņiem, Dekoratīvo elementu uzdevums bija noslēpt ķermeņa formas. [5 ., 140.lpp] Tajā laikā būtiski mainījās attieksme pret cilvēka ķermeni. Atbilstoši baznīcas mācībai cilvēka ķermenis ir dažādu grēku iemiesojums, tāpēc to nedrīkstēja pielūgt, kā tas notika antīkajā pasaulē. Baznīca uzskatīja, ka cilvēka ķermenis perina sevī netikumus. [2., 65.lpp.]
Attīsoties amatniecībai un it sevišķi aušanai un dārgu audumu ražošanai, valdošā šķira savu varenību centās izcelt ar krāšņiem un dārgiem tērpiem. Bizantijas audēji iemantoja īpašu popularitāti ar savu prasmi izgatavot lieliskus vilnas, zīda, brokāta audumus un paklājus. 6.gs. sevišķi attīstījās brokāta, zīda un vilnas audumu, kā arī paklāju ražošana. Bizantijas valsts guva lielus ienākumus pārdodot savu ražojumu Eiropas zemēs. Bizantijā uzplauka zīdtārpiņu kultivēšanas joma, kas ļāva arī uz vietasd darināt lieliskus zīda audumus.
Bizantijas tērpos ir jūtama jaunpersiešu-sasanīdu, arābu un vēlāk arī turku kultūras ietekme. Bizantijas tērps visvairāk saglabājies ar pareizticīgu baznīcas tērpa un tā detaļu starpniecību. Krievija, pieņemot kristietību, pārņēma daudz ko no bizantiešu tērpa. Daudzkārtainais tērpu veids, kas radās Bizantijā, kļuva par pamatu Eiropas viduslaiku apģērbam.[2.,69.lpp.]
4.1. Audumi un materiāli
Bizantijas audumu kultūru var uzskatīt par grieķu kultūras turpinājumu. Audumu darināšanas pamatos liktās grieķu tradīcijas papildinājās ar Rietumu un Austrumu kultūras ietekmi, kur ievērojama loma bija Persijai un citām arābu zemēm.
…
