Bizantija ir viena no saistošākajām kultūrām pasaules vēsturē. Tajā visilgāk pastāvēja antīkās kultūras tradīcijas un tā kļuva par kultūras šūpuli, daudzām varenām valstīm, piemēram, Krievzemes valstij, kas kopa tās tradīcijas, bet kā tiešu Bizantijas tradīciju mantinieci var nosaukt Turciju, kas ir savu valsti izkārtojusi senās Bizantijas teritorijā.
Konstantīns Lielais bija iecerējis Bizantiju veidot kā „Otru Romu”, lielākos pārkārtojumus veica Justiniāns. Imperators Justiniāns I kodificēja Romas likumus un savā Civillikumu kodeksa 1. pantā ierakstīja, ka Bizantijā ir „Viens Dievs, viena ķeizariste un viena reliģija”. Kā zināms, tad tieši Justiniāna valdīšanas periodā, attīstījās gan reliģija, kas bija cieši savijusies ar valdnieka piekopto politiku, gan sakrālo celtņu celšana.
Tas, protams, nozīmē, ka imperators ir vienīgais un visu varenais, kurš kalpo vienam un visu varenajam Dievam, ceļot Viņam „ticības apliecinājumus”, kuri ne tikai apliecina imperatora ciešo ticību, bet arī savas impērijas varenību.
Šī kursa darba tēma ir „Bizantijas arhitektūra literatūrā”. Arhitektūra vienmēr ir interesējusi, un jau sen esmu apbrīnojusi Krievijā esošās baznīcas un katedrāles, jo tās vienmēr ir bijušas tik krāšņas un tai pat laikā vienkāršas un majestātiskas savā vienkāršumā un uzbūvē.
Darba mērķis un uzdevums ir apzināt literatūrā un avotos esošos Bizantijas arhitektūras pieminekļu aprakstus, un izsecināt kā arhitektūra kopumā, ne tikai sakrālajos pieminekļos, ir manījusies gadsimtu gaitā Darbā centīšos atspoguļot Bizantijas arhitektūras attīstību gadsimtu un imperatoru maiņas rezultātā. Kā galveno mērķi izvirzu apskatīt literatūru un avotus, un izdarīt secinājumus par arhitektūras izmaiņām. Tas ļaus darbā izdarīt secinājumus par to, kā izmainījās sakrālie un laicīgie arhitektūras pieminekļi laika gaitā cauri gadsimtiem. Pie mērķiem varētu arī pieminēt to, ka literatūras saraksts tiek pārstāstīts vairāk saviem vārdiem, nekā aprakstīts kopumā.
Darba aktualitāte, pēc autores domām, ir liela, jo mūsdienās, ir svarīgi apzināt pasaules kultūras pieminekļus, izpētīt tos un censties saglabāt tos arī nākotnē. Šo darbu var izmantot kā apskatu par Bizantijas arhitektūru. Ir svarīgi izprast „maģisko” būvniecības pasauli, lai nepieļautu kļūdas mūsdienu arhitektūrā.
Šī darba struktūra ir tieši šāda, jo autore apskata tikai mazu daļu no pieejamajiem materiāliem par Bizantijas arhitektūru.…
