Noslēgums
Bizantija ir viduslaiku impērija – pēc 476. gada Rietumeiropas valsts sabrukuma iezīmējas būtisks cita laikmeta sākums. Viduslaiku mākslas saturs un izteiksmes formas ir citādas kā antīkās un hellēnismas kultūrās. Būtiska loma ir sava laika reliģijām – kristietībai un islāmam. Tas veido cilvēka pasaules uztveres modeli. Šī reliģiskā uztvere būtiski ietekmē arī arhitektūru – Bizantijas imērijas celtniecībā Justiniāna I laikā tas saskatāms, jo būtiskākās sava laika celtnes, spēka un varenības apliecinājums ir kristīgās bazilikas un katedrāles, šiem reliģiskajiem rituāliem pakārtotās celtnes. Būtiskais celtniecībā bija tai pakārtotā reliģiskā funkcionalitāte un nozīme. Bija nepieciešams radīt iespaidīgas kulta ēkas – Sv. Sofijas katedrāle šiem centieniem paceļas pāri kā grandiozākais šīs īstenotās ieceres arhitektūras piemineklis. Iespējams par laicīgo Bizantijas arhitektūru ir tik vāji priekšstati un saglabājušās liecības tādēļ, ka tā laika cilvēka domāšanā tam nemaz nebija atvēlēta nozīmīga loma. Viss koncentrējās uz garīgo, sakrālo, domu par aizsaules dzīvi.
Taču atšķirībā no antīkajā pasaulē valdošā skaistuma cildinājuma kulta Bizantijas mākslā un arhitektūrā saskatāms, ka uzmanība vērsta arī ļaunajam, izkropļotajam – ko apliecina mozaīkās attēlotie Jēzus ciešanu stāsti.
…