Biškopība ir lauksaimniecības palīgnozare. Tās attīstības pirmsākumi meklējami tālā senatnē.
Saglabājušies dokumenti, kas liecina par biškopībā ražotā galvenā produkta – medus plašo izmantošanu Indijā jau apmēram pirms 4000 gadiem. Seno grieķu rakstos 7.gs. p.m. ēras minēti bišu stropi, bet par biškopību Romas valstī saglabājušās ziņas no 1.gs.p.m. ēras. Krievijā jau 912. gadā medus un vasks bijuši maiņas priekšmeti tirdzniecībā.
Medus bija viens no pirmajiem salduma produktiem, ko izmantoja gan dabiskā veidā, gan arī dažādu ēdienu un dzērienu gatavošanai. Vasku plaši lietoja apgaismošanai.
Biškopība dod iedzīvotājiem un tautsaimniecībai netikai vērtīgu biškopības produkciju, bet arī ar katru gadu palielinās tās nozīme entomofīlo kultūraugu apputeksnēšana un līdz ar to lauksaimniecības kultūru ražas celšanā.
Bites ievāc cilvēkiem praktiski nepieejamo dabas bagātību no augiem – nektāru un ziedu putekšņus. Daļu no tiem bites izlieto savam uzturam, bet daļu pārstrādā un ražo biškopības produkciju – medu, vasku, bišu maizi, propolisu, bišu māšu peru pieniņu un bišu indi. Šai produkcijai ir liela nozīme iedzīvotāju uzturā, rūpniecībā un medicīnā.
Bišu izmantošana lauksaimniecības kultūru apputeksnēšanā ir neaizstājama rezerve augļu koku un krūmu, āboliņu, griķu, dažu zemstikla kultūru un citu kultūru ražas palielināšanā un pašizmaksas samazināšanā.
Biškopības uzdevums ir, pirmkārt, nodrošināt visu entomofīlo kultūraugu platību pilnīgu apputeksnēšanu un , otrkārt, prasmīgi izmantot savvaļas augu un kultūraugu nektāra un putekšņu krājums, lai maksimāli palielinātu biškopības produkcijas ieguvi.
Medus jeb mājas bites pieder pie posmkāju (Asthropoda) tipa, traheātu (Ttracheata) apakštipa, kukaiņu (Insecta) klases, spārneņu (Pterygota) apakšklases, plēvspārņu (Hymenopter) kārtas, dzēlēju (Aculeate) apakškārtas, bišu (Apidae) dzimtas, īsto bišu (Apinate) apakšdzimtas.…
