Aktualitāte.
1) Bīskaps Alberts ar savu darbību iemūžināts 12.- 13. gs. laika hronikās, kurās bija atspoguļots krass pagrieziens tā laikmeta vēsturē. Tādu cilvēku nav daudz, kas sasniegtu tādu slavu un varenību, pateicoties pašaizliedzīgam darbam un asam prātam, kāds bija viņam.
2) Aktuāla šī tēma ir arī tādēļ, ka tieši šogad – 2005. gadā apritēs 840 gadi kopš Alberta dzimšanas un 780 gadi kā viņš ieguva Livonijas zemju valdnieka tiesības.
3) Šī tēma aktuāla arī mūsdienās tādēļ, ka rietumeiropieši ienāk mūsu dzīvēs un zemē ar savu kultūru, valodām un likumiem vēl aktīvāk nekā pirms 800 gadiem.
Sākot darbu radās divi galvenie jautājumi:
1) kur slēpās bīskapa Alberta garīgais spēks un gudrība, kāpēc viņš samērā ātri varēja pakļaut daļu latvju un igauņu zemes un tajās nostiprināties.
2) 1225. gadā Alberts bija varenākais cilvēks Livonijā, jo prata atrast kopīgu valodu ar visiem, no kā bija atkarīga viņa varas palielināšanās (par to liecina tā laika avoti “Indriķa hronika”). Radās jautājums noskaidrot, ko par šo leģendāro cilvēku zina mūsdienu cilvēki, kā vērtē viņa darbību.
Vadoties pēc šīm problēmām, izvirzīju hipotēzi, ka, neskatoties uz bīskapa Alberta lielo ieguldījumu latvju tautas un tās zemes vēsturē, latviešu tauta tomēr nepārzina viņa ieguldījumu tās vēsturē un attīstībā.
Izstrādājot zinātnisko darbu, vadījos pēc koncepcijas, ka to, ko paveicis Alberts Bukshēvdens savas dzīves un darba gados, varējis cilvēks, kas ir drosmīgs, azartisks un pašaizliedzīgs. Tādēļ, kļūst skaidrs, kāpēc viņš ir spējis apvienot un saliedēt latgaļu un līvu tautu vienotā kopumā, kā rezultātā radās latviešu tauta.…