Biržu aizsākumi parasti tiek saistīti ar divām vietām — 12. un 13. gadsimta Itālijas pilsētām un Beļģijas (Flandrijas) pilsētu Brigi.
Par vārda "birža" (bourse) izcelsmi gan vēl vēsturnieki strīdas. Daži to saista ar latīņu valodas vārdu bursa, kas nozīmē — ādas soma, bet citi — ar tirgotāju un patriciešu ģimeni Brigē Van der Buersi. Bet, lai arī kādas būtu vēsturnieku šaubas par vārda izcelsmi, valda uzskats, ka pirmais vērtspapīru tirgus kā institūcija izveidots Brigē 1409. gadā. Pēc tam sekoja cita ostas pilsēta Antverpene 1460. gadā un drīz arī Francijas pilsēta Liona. Antverpenē 1531. gadā tika uzbūvēta speciāla biržas ēka, kurā tirgoja un mainīja gan papīra, gan metāla naudu.
Pirmais publiski emitētais vērtspapīrs tiek saistīts ar 14. gadsimta Venēciju. Venēcijas pārvaldītāji izlaida parādzīmes, lai iegūtu līdzekļus pilsētas parāda atmaksai kaimiņvalstīm.
No 1531. līdz 1631. gadam biržas kā organizētas institūcijas attīstījās visā Rietumeiropā. Tika tirgoti gan vērtspapīri, gan arī dažādas preces. Bet par moderno biržu aizsācēju mēdz uzskatīt Amsterdamas biržu, kurā sāka lietot modernas tirdzniecības un spekulācijas metodes. Tas veicināja tālāku tirgus attīstību un jaunu biržu izveidošanos — 1739. gadā radās Berlīnes birža, 1745. gadā — Londonas Graudu birža, 1792. gadā — Ņujorkas birža. [34] Krievijā pirmā birža tika izveidota jau 1703. gadā pēc cara Pētera I pavēles Sanktpēterburgā, bet otra birža — 1796. gadā Odesā. Fondu biržas Krievijā parādījās 19. gadsimta 60. gados, no tām vislielākā bija Sanktpēterburgas Fondu birža, kura tika nodibināta 1900. gadā. Pirmās Krievijas biržas bija valsts iestādes. …