Jau kopš seniem laikiem tirgotāji sanāca noteiktā vietā, lai atrastu pircējus, iegūt lietišķu informāciju un uzzinātu pēdējās cenas. Tādas sanāksmes jau notika Senajā Romā 2 gadsimta beigās pirms mūsu ēras.
1653. gadā Marseļas tirgotāji pieprasīja sev vietu, kas viņiem kalpotu par tikšanās telpu, lai atbrīvotos no neērtībām, ko viņi izjuta atrodoties uz ielas, kuru viņi ilgāku laiku izmantoja savu komerciālo lietu kārtošanai.
Pakāpeniski veidojās biržas sesiju veikšanas kārtības noteikumi. Šo sesiju dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka viņiem nav obligāti vest preci sev līdzi. Pietiekoši ir vienoties par preces cenu, visam pārējam jābūt norunātam noslēgtajā līgumā. Biržas sesijas laikā apsprieda ne tikai pirkšanu un pārdošanu, bet arī apdrošināšanas, vekseļu pārpārdošanas jautājumus un citus. Ar laiku viduslaiku birža ieguva mūsdienīgas iezīmes.
17. gadsimta sākumā tirdzniecības un finansu centrs pārvietojās uz Amsterdamu. Tieši šeit tika nodibināta viena no visslavenākajām biržām pasaulē. Amsterdamā saplūda visu nozīmīgāko darījumu ceļi. Apmēram 4.5 miljoni cilvēku katru dienu pulcējas vietējā biržā. Katrai komerciālai nozarei bija atvēlēta sava noteikta vieta. Biržas apmeklētājus apkalpoja vairāk par 1000 mākleru. 18. gadsimta sākumā par pasaules tirdzniecības centru kļūst Londona. Galvenais biržu nopelns ir tas, ka viņas nodrošināja ātru vērtspapīru konvertāciju skaidrā naudā un otrādi, kā arī sekmēja tālāku ražošanas un tirdzniecības attīstību. Īstais pasaules biržas tirdzniecības uzplaukuma periods attiecas uz 19. gadsimtu. Pirmajā vietā izvirzās Londonas birža. Bet laika gaitā par visnozīmīgāko kļūst Ņujorkas birža, kas izvietojās uz ielas, kura šodien ir pazīstama ar nosaukumu Wall Street.
Biržu var interpretēt kā izsoli, kur vērtspapīru pirkšana- pārdošana tiek veikta ar instrukciju apmaiņu starp treideriem, un to cena formējas saskaņā ar pieprasījuma un piedāvājuma likumu. Biržas darbības pamatprincips - tirgus likviditāte.…
