Mūsdienu valsts organizēšana un pārvaldīšana ir sarežģīts process, kas prasa iemaņas, pieredzi un speciālas zināšanas. Valstī likumus un politiku realizē dažādi departamenti,
aģentūras, biroji un citas valsts pārvaldes struktūrvienības, kuras kopumā ir pazīstamas kā birokrātijas. Daudzus gadsimtus birokrātija spēlējusi nozīmīgu lomu politikā, un politiķiem allaž bijušas nopietnas grūtības saglabāt efektīvu kontroli pār ierēdņiem. Līdz ar valdības paplašināšanos birokrātijas ietekme uz politikas veidošanu ir pieaugusi vēl lielākā mērā. Vēl neierobežotāka vara birokrātijai bija valstīs, kurās pie varas bija komunistiskās partijas un pastāvēja centralizētā kontrole pār sabiedrību. Ierēdņiem arī daudzās demokrātiskās zemēs ir svarīga loma lēmumu pieņemšanā.
Birokrātijas definīcija 1.
Birokrātija ir specifiska sociālās grupas organizācijas forma.
Birokrātijā raksturīga izpildvaras centru atrautība no attiecīgās organizācijas loceklis , vairākuma gribas un lēmumiem ,darbības formas dominēšana pār saturu , organizācijas funkciju noteikumu pakļaušana tās saglabāšanas un nostiprināšanas mērķiem.
Birokrātijai raksturīga ekspluatatoru sabiedrībai, kur vara koncentrēta šauras valdošās grupas rokās.
Birokrātijas būtiska nozīme : pastāv priviliģēts , no tautas nodalījies ierēdņu slānis.
Birokrātija rada politisko, idejisko un morālo konformismu, bezprincipialitāti , apspiež masu iniciatīvu un ir cieši saistīta ar atsvešināšanos.
Birokrātija nav identiska organizācijai un organizētībai vispār.…