Birokrātija un tās saturs vienmēr ir bijis saistīts ar valsts aparātu, tādēļ šīs organizācijas formai ir liela ietekme uz sabiedrībā notiekošo politisko procesu realizāciju. Birokrātijas jēdziens mūsdienās nav saraujams ar valsts jēdzienu un šķiet, tādēļ nepieciešams analizēt birokrātiju dažādu ārējo faktoru – likumdošanas, izpildvaras, sabiedrības kontekstā. Referātā izskaidroti birokrātijas pamatmērķi, vajadzības, pētīta birokrātija kā sistēmas sastāvdaļa nevis kā slēgta, atsevišķa sistēma.
Birokrātija kā organizācijas veids ir sastopamas visās pasaules valstīs un tām nereti ir piešķirta liela vara publiskajā sektorā. Birokrātija nav vienveidīga, tai ir dažādi veidi, pieejas – racionālā pieeja, dabiskā pieeja, kā arī citas. Racionālā pieeja jeb “mašīnu birokrātijas” ir birokrātijas veids, kur daudz kas tiek noteikts dažādos likumos, noteikumos un instrukcijās, un daudzi birokrātu aktivitātes aspekti ir skaidri definēti, bet dabiskās pieejas birokrāti daudz lielāku nozīmi piešķir indivīdam, kamēr “mašīnas birokrātija” indivīdu redz tikai kā noteikta uzdevuma veicēju. Dabiskās pieejas piekritēji uzskata, ka efektivitāti ietekmē nevis darba vide un atalgojums, bet svarīgākās ir cilvēciskās attiecības, indivīdam pievērstā uzmanība, strādnieku apmierinātība, atbildība, uzticēšanās, rīcības brīvība un līdzdalība.
Kā literatūru šo formu pētīšanā izmantoju ārzemju autoru darbus, kā arī Latvijā izdoto grāmatu “Ievads politikā”. Tā kā mūsu valstī nav daudz pētījumu par birokrātiju kā valsts pārvaldes organizatoru, jāsecina, ka Latvija vēl atrodas attīstības stadijā, kad birokrātu slānis vēl veidojas. Interesanti liekas rietumu teorētiķu uzskati par tik šķietami pašsaprotamu un izskaidrojamu organizāciju kā birokrātija.…
