Senatnē apdzīvota vieta Bīriņi, kas atrodas 55 km no Rīgas pie Rīgas – Raganas – Limbaži šosejas, bijusi Turaidas valsts sastāvdaļa. Pagasta nosaukums bijis lībiskas izcelsmes vārds Koldeselle, kas tulkojumā nozīmē „smilts kāpu kalns”.
Vēlāk šī vieta ieguva Kolcenes nosaukumu.
Bet vēl te atradusies lībju Koldesallas pils.
Kā apdzīvota vieta vēstures hronikās reģistrēta jau 13. gadsimtā.
1574. gadā novads pārgāja Vidzemes pārvaldnieka Hodēviča sekretārs Jānis Bīriņš jeb Johans Bīrings fon Helmštats.
16. gadsimtā, būdams arī Turaidas pils pārvaldnieks, viņa vadītais karaspēks atņēma krieviem Turaidas pili. Vēlāk Bīriņš ar savu karaspēku atbrīvoja Cēsis (nostāstos stāstīts, ka Bīriņš padzirdējis par Jāņa Briesmīgā darbiem Cēsīs, tas ar 200 bruņotiem latviešu zemniekiem, 100 vāciešiem un 80 poļiem pārkāpis pils vaļņus un ieņēmis vārtus, apkāva krievu atstāto garnizonu.), Straupi, Burtniekus, Nītauri. Par to Bīriņam piešķirta Kolcene par dzimtas īpašumu.
1639. gadā muiža nonāk Johana Hindersona Reitera īpašumā, bet pēc tam tā kļūst par Rīgas birģermeistara Johana Flīgelna mājvietu.
No 1662. gada Bīriņu muižas pili pārvaldīja Rīgas birģermeistars Hermanis Samsons.
No 1725. līdz 1782. gadam muiža nonāk Kārļa Gustava Megdena īpašumā.
Viņa meitas apprecas ar brāļiem Meliniem.
Bīriņu pils savu uzplaukumu sasniedza, kad tur saimniekoja Ludvigs Augusts Melins – ievērojams baltvācu sabiedriskais darbinieks, Krievijas ķeizara Pāvila I draugs, slavens kartogrāfs, landtāga un Livonijas komitejas Rīgas valdes loceklis, dzejnieks un latviešu folkloras pētnieks.
Ludvigs Augusts Melins dzimis 1754. gadā Igaunijā. No 1774. līdz 1783. gadam viņš bija virsnieks krievu armijā, vēlāk strādāja ģenerālštāba topogrāfijas nodaļā. Ir bijis Rīgas apriņķa priekšnieks (1783. – 1786. g.), Rīgas apriņķa tiesnesis (1786. – 1795. g.), Vidzemes landrāts (1797. – 1818.g.) un Vidzemes virskonsistorijas direktors un prezidents (1796. – 1831. g.). Ar savu humāno attieksmi guva atzinību zemnieku vidū, jo zemnieki ieguva šajā apvidū brīvību vēl pirms vispārējas dzimtbūšanas atcelšanas. Viņa darbs „Atlas von Liefland” 1798. gadā iznāca Rīgā un Leipcigā un bijis ilustrēts ar Johana Vilhelma Krauzes zīmējumiem, kurus gravējis F.Rambergs
1813. gadā Helēna Auguste grāfiene Mellīna, dzimusi Mengdena, muižu atdeva pūrā meitai, kad viņa apprecējās ar Alekseju fon Pistolkorsu.…
