Bioloģiskie faktori, jeb gēni. Gēni un to miejdarbība veido bioģenētisko kodu, kas nosaka organisma struktūru, orgānu veidošanos un attīstību, organismā notiekošos fizikālos un ķīmiskos procesus. Gēni arī regulē šūnu diferencēšanos, dodot iespēju prenatālajā periodā vienām šūnu grupām veidoties par centrālo nervu sistēmu, citām par kauliem vel citām par ādu utt. Regulējošie gēni pusaudža vecumā aktivizē gēnus, kas veicina augšanas hormonu izdali, tādēļ pusaudzis strauji stiepjas garumā, bet vēlākos dzīves posmos attiecīgo gēnu izpausme tiek neitralizēta.1 Ģenētiskie faktori ietekmē gan internalizētas uzvedības problēmas – trauksmi un fobijas, gan eksternalizētas uzvedības problēmas – antisociālu uzvedību, uzvedības traucējumus un narkotiku lietošanu.
Fiziskās vides faktoros cilvēkam lielā mērā ietekmē vide, tostarp laikapstākļi, klimats, citi ģeogrāfiskie faktori, kultūra, dzīvesveids, socializācija u.tml. Katra indivīda sociālo vidi veido ģimene, skola, studijas, attiecības ar vienaudžiem, izglītība, darba kolektīvs, apkārtējā sabiedrība un informācija no masu komunikācijas līdzekļiem, kā arī kultūra, tradīcijas, likumi, pieņemtās sociālās normas. Tas veido cilvēka personību, pēc vides faktoriem, un šo procesu sauc par socializāciju.…