Mērķi:
1.Veidot priekšstatu un zināšanu kopumu par dzīvnieku daudzveidību un sistemātiku, kā arī par to uzbūvi un funkcijām.
2.Veidot priekšstatu un zināšanu kopumu kā pamatu tālākai izglītībai un izvēlētajai profesijai.
3.Veidot izpratni par bioloģisko norišu saistību ar ikdienā risināmajiem jautājumiem (zinātnē, medicīnā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā u. c.).
4.Veltīt īpašu vērību prasmju apgūšanai pētījumu, meklējumu un atklājumu ceļā.
5.Sekmēt atbildīgas attieksmes veidošanos pret dabu, dabas resursu saglabāšanu un uzlabošanu.
Uzdevumi:
1.Sniegt zināšanas, kas nepieciešamas bioloģijas pamatu apgūšanai, prasmju un attieksmju veidošanai.
2.Pilnveidot izpratni par organismu daudzveidību dabā un dzīvnieku vietu tajā.
3.Iepazīstināt ar Latvijā sastopamajiem dzīvniekiem, īpaši ar tuvākās apkārtnes dzīvniekiem.
4.Rosināt skolēnus saskatīt un analizēt dažādu organismu savstarpējās attiecības, kā arī attiecības ar vidi.
5.Radīt iespējas iegūt, atlasīt un izmantot informāciju no dažādiem uzziņu avotiem.
6.Veicināt bioloģijas terminoloģijas apgūšanu, tādējādi bagātināt skolēnu valodu un radīt pamatu turpmākai bioloģijas apgūšanai, kā arī sagatavot dažādas mūsdienīgas informācijas lasīšanai un uztveršanai.
7.Dot iespēju skolēniem attīstīt sadarbības prasmes, kopīgi risinot problēmas, izstrādājot projektus, vērtējot savas un citu skolēnu zināšanas un prasmes.
8.Vērst uzmanību uz dabas skaistumu un veidot prasmes smelties dabā iedvesmu un prieku, kā arī saistīt to ar veselīga dzīvesveida izvēli.
Mācību metodiskā pieeja bioloģijā.
Mācību metodes un darba formas ir jāizvēlas tādas, kas radītu interesi un rosinātu skolēnus iesaistīties aktīvā mācību procesā. Tieši šīs skolotāja un skolēna savstarpējās aktīvās sadarbošanās laikā ir jāsniedz vajadzīgās zināšanas, lai skolēns pats spētu pētījuma vai novērojuma ceļā nonākt pie kāda atklājuma un izdarīt atbilstošus secinājumus. Skolotājam ir jārada iespējas, lai skolēni varētu apgūt ne tikai prasmes, kas sekmē konkrētā mācību priekšmeta apguvi, bet arī jāattīsta vispārīgās mācīšanās un dzīves prasmes.
Līdzās tradicionālajām mutvārdu metodēm arvien vairāk jāizmanto interaktīvās darba metodes un paņēmieni (spēles, diskusijas, kritiskās domāšanas treniņi, ekskursijas un pārrunas dabā u. tml.).
Tāpat kā līdz šim aktuālas un nozīmīgas ir praktisko darbu un laboratorijas darbu nodarbības.
Lielākā daļa darba ir jāpadara mācībstundas laikā, nenoslogojot skolēnus ar mājas darbiem. …