Pieņemts uzskatīt, ka lielais sports dod veselību un spēku, taču patiesībā tas ir smags darbs, kas noved pie spēku izsīkuma. Kaites, kas laikus nav diagnosticētas, gadiem ejot, saasinās, un apstākļu sakritība var izraisīt traģiskas sekas. Sportisti Latvijā savukārt ir pieraduši, ka līdz 18 gadiem veselības pārbaudes ir par brīvu, un, kļūdami pieauguši, paliek pie padomju laika medicīnas izpratnes: veselība ir par velti. "Visi šodienas sportisti ir gladiatori vārda īstenajā nozīmē. Viss notiek kā senajā Romā, nekas jau nav mainījies. Un tā tas ir ne tikai pie mums, bet visā pasaulē," konstatē Latvijas futbola izlases ārsts Dags Čuda. Viņaprāt, ļaudis sportu izprot pavisam ačgārni.
Latvijā ar likumu ir noteikts, ka sportists pats ir atbildīgs par savu veselības stāvokli. Ārsti bieži pēc diagnostikas (urīna, asins analīzēm un fiziskās slodzes testos) redz, ka turpināt treniņus ir bīstami, saka to sportistiem, bet viņi mediķus "neņem galvā". "Tas viņiem ir maizes darbs, vienīgais, ko viņi prot. Tad viņi arī riskē ar savu veselību," paskaidro D. Čuda. Ārsts uzsver, ka gandrīz katrs sportists izmanto medicīniskos preparātus, taču sporta farmakoloģiju nedrīkst jaukt ar dopinga lietošanu, kas ir kaitīga organismam.
Vienīgā laboratorija Latvijā, kurā pašlaik iespējama vispusīga sportistu veselības pārbaude, atrodas Latvijas olimpiskajā vienībā. Tajā tiek veikta diagnostika, pārbaudot atlētus fiziskās slodzes laikā, – uz skriešanas, airēšanas vai velotrenažiera sportistiem mēra asinsspiedienu, izdara elektrokardiogrammu, noņem asins analīzes un veic citas procedūras. Sportisti paši ir atbildīgi par savu veselību. Daži no viņiem pret testiem izturas nopietni, bet dažus nav iespējams pat piespiest tos iziet. Centra speciālisti var brīdināt sportistus, ka nodarbības ir bīstamas, taču viņiem pašiem jālemj par tālāko rīcību. Reiz, piemēram, bijis gadījums, kad sportistam atklāti sirdsdarbības traucējumi, viņš pusgadu pie mediķiem nav rādījies, kamēr sacensībās nomiris savas sievas rokās. Jāpiebilst, ka par testiem ir jāmaksā sportistiem pašiem, viņu klubiem vai sponsoriem. Labākā situācijā ir olimpieši, kurus pārbauda par valsts līdzekļiem. …
