Bioetanols ir etanols (alkohols), kas galvenokārt tiek iegūts raudzēšanas ceļā no biomasas, kā arī cukura un cieti saturošo organisko materiālu fermentācijas laikā. Šī biokurināmā izmantošana transporta vajadzībām varētu tikt izmantota vai nu neatšķaidītā veidā, vai arī maisījuma veidā (pēdējā gadījumā tas tiktu samaisīts ar naftas produktiem
Ja bioetanolu izmanto sajaukšanai ar benzīnu, tad sajaukšanas brīdī tam jābūt ar samazinātu līdz 1 % (masas) ūdens saturu.
Bioetanola molekula satur 34% skābekļa. Tādēļ tā pievienošana ogļūdeņražu degvielai veicina degvielas pilnīgāku sadegšanu iekšdedzes dzinējos, kā rezultātā spēkrats saņem no motora vairāk enerģijas, bet degšanā izveidotās gāzes iznes atmosfērā mazākā daudzumā kaitīgas nepilnīgās sadegšanas produktus. Bioetanola blīvums 150 C temperatūrā ir 0.7937-0.7977 kg/l, zemākā siltumspēja 26.9 MI/kg, jeb 21.2 MI/l un pētniecības oktānskaitlis 106-111, bet pēc motora metodes noteiktais oktānskaitlis ir 89-100. Oktāna skaitļa augstie lielumi liecina par etanola izcilām pretdetonācijas īpašībām. Ņemot vērā augstu skābekļa saturu un lielo oktāna skaitli, bioetanola pievienošana benzīnam uzlabo degvielas kvalitāti. Pateicoties šai īpašībai, šobrīd etanols ir visvairāk izmantojamā biodegviela. Pasaulē ik gadu spēkratu motoros sadedzina ap 25 miljr. l bioetanola. Parasti bioetanolu kā degvielu izmanto maisījumos ar benzīnu dažādās proporcijās (5-22%). Eiropā galvenokārt izmanto maisījumus ar 5-7% etanola piedevu (Eiropas Savienībā maksimāli pieļaujamais etilspirta daudzums pagaidām ir 5%). Francijā un Spānijā bioetanolu izmanto arī etil-treš-butiletera [ETBE] ražošanai. …
