Ievads
Pasaules un Latvijas zinātnieku pētījumi apstiprina – klimata pārmaiņas notiek, turklāt pēdējās desmitgadēs ļoti strauji! Pasaulē strauji sarūk naftas, dabasgāzes un ogļu krājumi, kas ir ļoti nozīmīgi energoresursi visā pasaulē. Ar katru gadu pieaug šo energoresursu ieguves un izmantošanas apjomi, kas strauji veicina lielu vides piesārņojuma rašanos. Savukārt, šis vides piesārņojums var stipri ietekmēt klimatiskos apstākļus, kas var novest pie globālas krīzes. Latvija ir atkarīga no šo energoresursu importa, kurš sedz vidēji 80% no valsta enerģētiskajām vajadzībām. Šie ir vieni no galvenajiem argumentiem par labu biodegvielas ražošanai. Tā kā pēdējā gada laikā arī strauji pieaugušas fosilās degvielas cenas, līdz ar to pieaug biodegvielas nozīme.
Latvijā ir ievērojamas lauksaimniecības zemju platības, kuras netiek izmantotas – vidēji 800 tūkst. ha, un klimatiskie apstākļi ir ļoti atbilstoši, lai attīstītu biodegvielas ražošanu – tieši rapšu audzēšanu. Man bija izdevība noskatīties SIA „Vides projekti” veidotās filmas sērijā „A-enerģija” un „Klimata pārmaiņas”, iepazīstoties ar TV raidījuma „Vides fakti” interesantākajiem sižetiem, tādēļ izvēlējos referātā pētīt biodegvielas iespējamos risinājumus Latvijā.
1 Situācija ar biodegvielu pasaulē
Tirgus ekonomikas apstākļos patērētāji vienmēr izvēlēsies lētāko un kvalitatīvāko preci. Šis apgalvojums attiecas arī uz degvielu. Pasaulē nafta, dabasgāze un akmeņogles ir visplašāk izmantotie degvielas veidi. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka visiem patērētājiem tie ir izdevīgākie. Dzīvojamās mājās kurināšanai nereti atsāk izmantot malku, bet laukos – koksnes šķeldu. Koksnei ir priekšrocība – oglekļa dioksīds, kas rodas, tai sadegot, nonāk atmosfērā un nepalielina tās koncentrāciju, jo meži fotosintēzes procesā to patērē. Tas attiecas arī uz tiem degvielas veidiem, kurus iegūst no lauksaimniecības izejvielām. Cita aina vērojama, ja dedzina fosilās degvielas. Pašlaik tā ir problēma, un, kā konstatējuši speciālisti, tas var izraisīt globālu katastrofu. Speciālisti uzskata, ka augu valsts produkti ir lielākā mūsu dabas bagātība un tautsaimniecībai, kas orientēta uz šīs bagātības saprātīgu izmantošanu, ir liela nākotnes perspektīva.
Benzīna cena aug, un aug arī automašīnu radīto siltumnīcas gāzu izplūdes apjoms. Tāpēc aizvien vairāk valstu pievēršas biodegvielas ražošanai. Jaunās tehnoloģijas drīz ļaus izgatavot biodegvielu no lauksaimniecības atlikumiem, nevis no pārtikas izejvielām.
…
