Ar valsts valodas statusu latviešu valodai ir nodrošināta vispusīga un pilnvērtīga lietošana sabiedriskajās dzīves jomās, kā arī ir nodrošināta tās mācīšana un mācīšanās. Valsts valodas statuss neaizskar pārējo tautību iedzīvotāju konstitucionālās tiesības lietot savu dzimto valodu vai citas valodas.
Bilingvālā izglītība pasaulē jau sen ir ieņēmusi paliekošu vietu, bet nezin kāpēc Latvijā tā izraisa karstas debates. Demokrātiskās pārmaiņas izvirza jaunas prasības cilvēkam, kura valodas prasmes kļūst par galveno nosacījumu integrācijai sabiedrībā. Cilvēkiem, kuri nolēmuši savu dzīvi pavadīt Latvijā, ir nepieciešams pilnībā apgūt latviešu valodu, lai varētu veiksmīgi konkurēt darba tirgū, utt.
Latviešu valodas apguve ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem cittautiešu integrācijai. Pārmaiņu ietekmē ir mainījusies cittautiešu attieksme pret latviešu valodas apguvi un lietošanu. Liela daļa vecāku savus bērnus sūta latviešu pirmsskolas izglītības iestādēs, jo uzskata, ka agri apgūstot valodu, bērniem ir vieglāk uzsākt mācības skolā. Varam priecāties par vecāku rūpēm par savu bērnu izglītību, viņu nākotni un integrēšanos, kaut arī pašiem vecākiem ir jāpieliek pūles, lai šis process noritētu sekmīgi.
Tomēr pastāv dažādi viedokļi, kur cittautu bērniem psiholoģiski vieglāk ir iekļauties kolektīvā – latviešu vai savas valodas vidē. Iepazīt savas tautas tradīcijas un garīgo mantojumu pilnvērtīgāk var atrodoties savā vidē, kur visu var pārrunāt savā dzimtajā valodā. Tātad, vecākiem ir jāuztur savas tautas tradīcijas ģimenē, lai bērni vārētu ar tām iepazīties.
Latvijā pašlaik ir ieviesta jauna tipa izglītības sistēma – bilingvālā izglītība. Bilingvālās izglītības modeļu, programmu un metožu izstrāde ir atbildīgo valsts un sabiedrisko institūciju kompetencē. Tomēr, ja skolotājiem, skolu vadībai, kā arī vecākiem nebūs pārliecības par bilingvālās izglītības nepieciešamību, nelīdzēs nekādas izglītības reformas.…
