Bijušo ieslodzīto personu rehabilitācija un socializācija

Secinājumi
Viens no svarīgākajiem un fundamentāli nozīmīgiem uzdevumiem ikviena cilvēka, ģimenes uz sabiedrības dzīvē ir pozitīvas vērtīborientācijas veidošana bērniem un jauniešiem, stabilas, gudras un atbilstošas ģimenes veidošana. Lai novērstu bērnu un jauniešu noziedzību, jāveic sociālpedagoģiskais darbs ar ģimenēm, iesaistot jauniešus viņiem nozīmīgās, radošās un sabiedriskās aktivitātēs, parādīt iespējas un veidus, kā veiksmīgi nodrošināt personības harmonisku attīstību, pozitīvu attieksmi pret dzīvi un nekriminogēnu uzvedību. Rakstot šo darbu autore secina, ka sociālajam darbiniekam ieslodzījuma vietā strādājot ar klientu ir jāsagatavo viņš patstāvīgai dzīvei izejot sabiedrībā. Sociālajam darbiniekam jāprot saskatīt katra ieslodzītā vajadzības un spējas mainīties. Strādājot ar ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās, kurās šis noziedzības līmenis ir dažāds, būtiski ir spēlēt lomu spēles tā, lai klients netiktu būtiski aizskarts. Rezultātā veicinot ieslodzītajiem iznākot no ieslodzījuma vietas apmeklēt kādu pašpalīdzības grupu un dalīties tajā ar savām problēmām.
Svarīgi ir pareizi piedāvāt bijušajiem ieslodzītajiem psihologa palīdzības kursus. Tas nedrīkst izklausīties pēc tā, ka viņam ir jāārstējas, jo ar viņa psihi kaut kas nav kārtībā, bet galvenokārt tā, lai bijušais ieslodzītais saprastu, ka psihologs palīdzētu veiksmīgi integrēties sabiedrībā. Svarīga ir ne tikai psihologa palīdzība, bet arī sociālā darbinieka palīdzība, lai bijušais ieslodzītais ātrāk spētu iekļauties sabiedrībā un iekļaut sevi darba tirgū.

…