Biešu serdes puve. Jaunās serdes lapiņas nomelnē, atmirst, uz vecāko kātu pamatiem parādās melni, nedzīvi plankumi. Uz saknēm vērojama melna, sausa puve. Šīs slimības cēlonis ir bora trūkums augsnē, kā arī nelabvēlīgi apstākļi, kuri neļauj augam izmantot augsnē esošo boru, īpaši sausās siltās vasarās. Jālieto ar boru bagātināts superfosfāts vai bora magnijs 1,0 – 1,5 kg tīras vielas uz ha.
Biešu neīstā miltrasa. Slimība vērojama atsevišķos gados. Daļēji slimību var ierobežot ar biešu sēklu kodināšanu, jālieto kontakta kodnes. Jāaudzē pret biešu neīsto miltrasu izturīgas šķirnes.
Biešu rūsa (Uromyces betae) - ierosina – sēnes (Uromyces betae). Bojā –galda bietes, cukurbietes, lopbarības bietes. Pazīmes novērojamas veģetācijas laikā. Zudumi- raža un tās kvalitāte pazeminās. Simptomi – pavasarī sīki, dzelteni punktiņi uz lapām, lapas apakšpusē veidojas balti sporu spilventiņi. Vasaras beigās uz lapām attīstās sīki, brūni līdz tumši brūni rūsas spilventiņi. Slimībai attīstoties lapas dzeltē un priekšlaikus nokalst. Pārziemo uz augu atliekām, biešu mātesaugiem un sēklām. Veicina silts, mitrs laiks jūlijā, augustā un septembrī. Ierobežošana – jāsēj kodināta sēkla, parādoties slimības pazīmēm lieto fungicīdus.
Biešu miltrasa - ierosina – sēnes (Erysiphe betae). Bojā –bietes, krāšņumaugus, griķus. Pazīmes novērojamas veģetācijas laikā. Zudumi- samazinās biešu raža. Simptomi – uz lapām novērojama balta apsarme, uz kuras vēlāk parādās melni punktiņi –sēnes augļķermeņi. Inficētās lapas dzeltē un atmirst. Pārziemo uz augu atliekām. Veicina paaugstināta gaisa temperatūra un pazemināts gaisa mitrums. Rasa nakts laikā. Ierobežošana – jāievēro augu maiņa, jāveic kvalitatīva augsnes apstrāde.
Biešu lapu sīkplankumainība -ierosina – sēnes (Cercospora beticola) Bojā –cukurbietes, galda bietes, lopbarības bietes. Pazīmes novērojamas veģetācijas laikā uz pilnīgi attīstītām lapām. …