Mūsdienu informācijas sabiedrība ir veidojusies uz lielo un plašo informācijas masīvu bāzes. Nav neviena cilvēka pasaulē, kurš neizprastu vārda informācija jēgu! Protams, katrs mēs to interpretējam pa savam, beigu beigās tomēr nonākot pie vienota kopsaucēja. "Informācija ir zināšanas, kas tiek sniegtas saprotamā formā." [15., 126.lpp.].
Informācija savā būtībā ir sastopama visdažādākajos veidos, formās, izmēros, tipos, valodās u.tml., taču lai to veidotu par globāli pieņemamu informācijas laikmeta produktu un lai tā būtu pieejama visiem cilvēkiem saprotamā veidā, tā pēc vajadzības tiek strukturēta. Bibliotēkas ir vieta, kurās pieejamā informācija tiek sistematizēta – tā tiek iegūta, apstrādāta, klasificēta, glabāta un sniegta cilvēkiem pēc noteiktiem kritērijiem. Visās bibliotēkās, bez izņēmuma, lasītājam tiek piedāvāts nekas cits, kā informācija. Tātad droši var teikt, ka informācijas funkcija ir bibliotēkas vispārējā funkcija. Bibliotēkas uzdevums ir no plašā informācijas pieplūduma atlasīt to informāciju, kas kalpo sabiedrības izvirzītajiem mērķiem. Šajā vietā likumsakarīgi rodas jautājums - kādu lomu informācijas sabiedrībā ieņem bibliotēka?
Bibliotēka – organizācija vai tās daļa, kuras galvenie uzdevumi ir veidot vai uzturēt krājumu un veicināt šo informācijas resursu un aprīkojuma izmantošanu lietotāju informacionālajām, pētniecības, izglītības, kultūras vai atpūtas vajadzībām. [14]
Katras valsts un nācijas iekšējā vērtību skalā bibliotēkām dažādos laikos un sabiedrībās ir bijusi atšķirīga nozīme. Bibliotēkas loma Eiropas kultūrā kopumā vienmēr ir novērtēta pietiekami augstu. Taču vienlaicīgi ir bijusi ļoti nevienāda attieksme pret bibliotēkas lomas īstenošanai nepieciešamajiem nosacījumiem. Bibliotēkas eksistences apstākļi lielā mērā ir bijuši atkarīgi no sabiedrības demokratizācijas pakāpes un izpratnes par garīgo vērtību un informācijas lomu sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanā.
…
