IEVADS
Katrs, manuprāt, mūsdienās apzinās informācijas un to nesēju nozīmību un vērtību. Tas neapstrīdami attiecas ne tikai uz tik progresīvajiem informācijas nesējiem kā internets, televīzija, fleškartes, videokasetes utt., bet arī uz „vecajām” un nemainīgajām vērtībām tādām kā grāmatas un citi iespiestie materiāli, kas uz doto brīdi ir galvenā bibliotēkas fonda daļa.
Daudzi saprot, ka grāmata ir savdabīgs ceļvedis pa dzīves ceļu, no kura smeļas pirmās zināšanas, meklē padomu, izklaidējas, meklē mierinājumu utt. Grāmata kalpo par līdzekli tikumiskajai un estētiskajai audzināšanai, palīdz izkopt gaumi, attīsta loģisko un radošo domāšanu, fantāziju un dod iespēju atklāt savu milzīgo potenciālu.
Pirmās grāmatas radās vairāk nekā pirms 5000 gadiem Mezopotāmijā, tās bija māla plāksnes, uz kurām ar speciālu uzasinātu irbulīti tika rakstītas ķīļveidīgas rakstu zīmes. Senajā Ēģiptē šim nolūkam izmantoja papirusa tīstokļus. Diemžēl līdz mūsdienām daudzie šie cilvēces dārgumi un „vēstures mantinieki” nav nonākuši viena muļķīga iemesla dēļ – to uzglabāšanai un kopšanai netika veltītas pienācīgas pūles un uzdevumu kopums.
Pat daudzie 20. gs. Iespiestie materiāli ir kritiskā stāvoklī un pakāpeniski iet bojā, tāpēc grāmatu saglabāšanas uzdevums ir ļoti aktuāls. Par laimi mūsdienās cilvēces lielākā daļa ir apzinājusies grāmatu milzīgo nozīmi un cenšas šos dārgumus saglabāt arī nākošajām paaudzēm, šim nolūkam tiek izstrādātas efektīvas stratēģijas ne tikai vienas valsts ietvaros, bet arī starptautiskās kooperācijas ietvaros.
Referātā es apskatīšu kādas „briesmas” draud bibliotēku krājumiem un kādi noteikti pasākumu kopumi tiek veikti, lai aizsargātu un saglabātu bibliotēkas fondu.
…