Bibliotekārā likumdošana

Bibliotēka - likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kura veic pasaules kultūras mantojuma – rokrakstu, iespieddarbu, elektronisko dokumentu uzkrāšanu, bibliografēšanu un saglabāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu un arī nodrošināt esošās informācijas publisku pieejamību un tās izmantošanu.
Bilotēku mērķis ir nodrošināt bibliotēku pastāvēšanu un jaunu bibliotēku veidošanu to straujāku attīstību un saglabāšanu tālākai paaudzei. Bibliotēku likums attiecināms uz visām Latvijas Republikā esošajām bibliotēkām neatkarīgi no tā, kad viņa ir dibināta un tās finansēšanas kārtība, darbības rakstura un juridiskā statusa, vienīgi tas nav attiecināms uz mājas vai citu juridisku personu krājumiem un kuri nav reģistrēti pēc likumā noteiktās kārtības.
Bibliotēkas likumā ir 11 lietojamie termini kuri arī tiek paskaidroti:
• Datu bāze – tā ir datu kopa, kas ietver ziņas par dokumentiem, to saturu un pieejamību katram bibliotēkas lietotājam;
• Depozītbibliotēka – kas uzglabā retus krājumus un citus dokumentus;
• Dokuments – ierakstīta informācija, ko dokumentēšanas procesā var uzrakstīt par vienu vienību neatkarīgi no tās fiziskās formas un raksturīgajām pazīmēm;
• Elektronisks izdevums – tie ir videoieraksti vai datorieraksti, kas ierakstīti disketēs, kompaktdiskos, kasetēs un skaņu ieraksti un tas viss pieejams lietotājiem;
• Iespieddarbs – uzrakstīts, izdevniecībā vai citā izdevējorganizācijā, apstrādāts, iespiests un laists klajā tie var būt nošizdevumi, laikraksti, brošūras, kartogrāfiski izdevumi, izdevumi neredzīgajiem, normatīvtehniskie izdevumi un citi.…