Bezvadu tīklu vēsture

Bezvadu tīklu tehnoloģijas ir samērā jaunas, tomēr to risinājumi ir kļuvuši samērā ļēti un plaši pieejami. Mūsdienās lielākā daļa no mums aktīvi izmanto bezvadu tīklus. Un jāatzīst, ka tie arī ir lielākajā daļā valstu un pilsētu pieejami jo lielā skaitā. Šim mērķim var izmantot mobilos telefonus, vai arī PDA vai klēpjdatoru ar WiFi, Bluetooth u.c. pieslēguma iespējām.
Referātā tiks apskatīti sekojoši bezvadu tīkli: GSM, CDMA, GPRS, Bluetooth, WiFi, WiMAXGSM

GSM bija apstiprināts 1982. gadā par kopīgu eiropisku standartu, priekš bezvadu komunikācijām. Pirmā sistēma pēc šīs tehnoloģijas bija realizēta tikai 1991. gadā. Groupe Special Mobile – priekšsākumu nosaukums šīs tehnoloģijas, mūsdienās ar šī standarta pieņemšanu arī citās pasaules valstīs, šo abreviatūru saprot kā Global System for Mobile communication. GSM ir radīta uz FDMA (frequency division multiple access) un TDMA (time division multiple access) kombinācijas. Signāls pienākošs no raidītāja, saņem no tuvākās stacijas (caur kuru tālāk notiek datu apmaiņa), bet pēc tam nododas uz bāzes. FDMA interfeiss, izmanto frekvences diapazonu 25 MHz (824 MHz – 849 MHz, 869 MHz – 894 MHz), sadalītu uz 124 līnijās ar biezumu 200 KHz. Pie kā katru līniju var izmantot priekš balss pārraides, tā arī datu. TDMA - interfeiss, pie kura informācijas pārraides organizācijā notiek vienā frekvencē, pie tam pēc kartas un dažādos laika momentos.…