Bezpilota lidaparāta propellera lietderības koeficientu noteikšana

Mūsdienās, moderno tehnoloģiju laikmetā, aviācijai ir nozīmīga loma gan zinātnes attīstībā, gan sabiedrības dzīvē, un šī aviācijas ietekme nemitīgi pieaug. Cilvēki cenšas pārvietošanos padarīt ātrāku un mobilāku, un tā kā aviācija ir visjaunākais un visprogresīvākais transporta vieds, tās attīstības temps ir daudz lielāks nekā citiem transporta veidiem. Visās aviācijas apakšnozarēs tiek veikti pētījumi, lai padarītu lidošanu drošāku, ekonomiskāku un lētāku, kā arī lai atklātu jaunus lidaparātu pielietojuma veidus.
Viena no progresīvākajām aviācijas apakšnozarēm ir bezpilota lidaparāti, turpmāk -UAV (Unmanned Aircraft Vehicle). Šāda veida lidaparātu aizsākumi ir meklējam 1916. gadā. Pirmie lidaparāti tika veidoti kā lidojošas bezpilota bumbas. Turpmāko gadu laikā tika uzbūvēti vairāki UAV lidaparāti armijas vajadzībām, bet tie nebija ļoti efektīvi gan lielo izmaksu, gan neprecīzās vadības dēļ ( pirmie bezpilota lidaparāti bija radio vadāmi). Visstraujākā bezpilota lidaparātu attīstība sākās pēc 1978. gada, kad tika palaists pirmais GPS (Global Positioning System) satelīts- Block-I. Protams, pirmie UAV lidaparāti tika konstruēti militārajai izlūkošanai un citām armijas vajadzībām, un arī mūsdienās tas ir galvenais bezpilota lidaparātu mērķis, bet paralēli tam notiek pētījumi, lai UAV lidaparātus pielāgotu civilām vajadzībām, piemēram, UAV lieto zinātnieki, lai iegūtu metroloģiskos datus, piekļūtu vietām, kur cilvēkiem lidot ir bīstami, kartogrāfijai, dažādi glābšanas un drošības dienesti, lai varētu novērot to, kas notiek uz zemes, vai piedalīties glābšanas operācijās, neriskējot zaudēt lidaparāta apkalpi.(3;4)…