Bezpajumtniecība ir sociāla problēma, tās vispusīgai raksturošanai var minēt četrus būtiskus elementus:
Dzīves kvalitāte
Normas
Vērtības
Vajadzības
Bezpajumtniecību bieži izraisa daudzas sociālas problēmas, kas cilvēkam kļūst par traucēkli normālas dzīves veidošanā, cilvēks nespēj atrast darbu un veikt ikmēneša maksājumus par savu dzīvesvietu.
Bezpajumtnieki apvieno sevī vairākas smagas problēmas, tāpēc palīdzēt šai sabiedrības grupai ir grūtāk nekā, piemēram, bezdarbniekiem.
Problēmas bieži rada bezpajumtnieku nevēlēšanās pieņemt sociālo dienestu palīdzību, jo ir pieraduši pie sava dzīvesveida un atzīst to par labu Daudzi nevēlas nakšņot patversmēs, jo tur nedrīkst uzturēties personas alkohola reibumā. Alkoholisms ir viena no atkarībām, kas neļauj bezpajumtniekiem tikt ārā no „purva” un velk tos vēl dziļāk iekšā neskaitāmajās problēmās.
Ko tad īsti var dēvēt par bezpajumtnieku?
Par bezpajumtnieku uzskatāmi tie cilvēki, kuriem nav patstāvīgas ,noteiktas dzīvesvietas, kuri klaiņo, iztiek , piemēram, no žēlastības dāvanām vai ēdienu pārpalikumiem. Kā minēts Latvijas Republikas likumā ” Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamajām mājām„
Persona ir bezpajumtnieks, kurai nav dzīvesvietas un kura gadu izmanto sociālo patversmi pēc savas pēdējās dzīvesvietas.
Latviešu skaidrojošajā vārdnīcā var atrast skaidrojumu” bezpajumtnieks”-cilvēks bez pajumtes, bez patstāvīgas dzīvesvietas, kā arī atrodami sinonīmi - klaidonis, ielas zēns, ielaspuika, vientulis, savā vaļā pamests.…