Ievads
Bezpajumtniecība ir parādība, kas eksistējusi jau no civilizācijas pirmsākumiem. Tās apjomi sevišķi strauji palielinās pēc sociāliem satricinājumiem, kariem, dabas stihijām, ekonomiskām vai politiskām krīzēm. Tā pastāv gan valstīs ar augstu industrializācijas un ekonomiskās attīstības līmeni, gan jaunattīstības valstīs. Latvijā bezpajumtniecības problēma aktualizējās līdz ar sociāli ekonomisko sistēmas maiņu 20.gs. deviņdesmitajos gados.
Diez vai ikdienas garāmgājējam ienāktu prātā doma, ka bezpajumtniecība cilvēkam var nākt par labu. Parasti apkārtējie šausminās un vai nu novēršas, vai tieši pretēji- jūt līdzi cilvēkiem, kuru ārējais izskats liecina par viņu nabadzību, atstumtību un bieži vien reibuma stāvokli.
Daudzi klaidoņi nevēlas doties uz patversmēm, jo tur liek mazgāties un nedrīkst lietot alkoholu. Dzīvojot atkritumu izgāztuvēs ir konkurence – katram iedalīts savs pleķis, tāpēc svešs nemaz netiek klāt, atkritumu urnas ir visai ienesīgs bizness – dažam paveicas atrast gan naudu, gan zeltlietas, gan pulksteņus.
Rīgā bezpajumtnieku reģistrācija notiek, ņemot viņu pirkstu nospiedumus – tā vieglāk atpazīt mirušos vai noskaidrot saistību ar kādu noziegumu.
Vēlams vai nevēlams ir relatīvi jēdzieni, kas pamatos balstās uz vērtībām. Pieļaujams, ka vairums cilvēku uzskata šādu stāvokli par nevēlamu, jo tas ir pretstatā viņu principiem. Vairumam tas nav pieņemami, ka cilvēks mēnešiem var nemazgāties, pārtikt no ubagošanas un pārtikas, kas “glabājas” atkritumu tvertnēs. Vērtējumi un attieksmes rodas no katra indivīda pieredzes, līdz ar to vērtējums vienmēr ir subjektīvs. Šeit rodas situācija, kurā vērtējumu it kā izsaka cilvēki no malas, tie, kuri šādu dzīvi nav izbaudījuši, kuri patiesībā nevar spriest par tās trūkumiem un priekšrocībām.
Runājot par Latvijas stāvokli, viennozīmīgi nav iespējams apgalvot, ka šis stāvoklis cilvēku ietekmē nevēlami, taču jāatzīst, ka mūsu platuma grādos diez vai bezpajumtniecība ietekmē bezpajumtnieka veselību pozitīvi, kaut dēļ tā vien, cik aukstas ir Latvijas ziemas. Tādējādi nav iespējams pierādīt, ka bezpajumtniekus viņu dzīves apstākļi ietekmētu vai nu neitrāli, vai pozitīvi un tāpēc jāpieņem, ka šis ietekmes veids var tikt uzskatīts par nevēlamu.…
