Secinājumi un priekšlikumi
Izvirzot kursa darba mērķus un uzdevumus darba autors var secināt:
1. Bezdarbs ir negatīva parādība ne tikai ekonomikai, bet arī sabiedrībai, jo tas sev līdzi nes dažādas nelabvēlīgas sekas;
2. Tiek saražots mazāks iekšzemes kopprodukta apjoms, savukārt tā sekas ir iedzīvotāju personisko ienākumu un uzkrājumu zaudējums;
3. Potenciālais darbaspēka trūkums saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm pēc 2010.gada, kas būs saistīts arī ar būtiskām izmaiņām darbaspēka vecuma struktūrā, strauji samazinoties jauniešu skaitam un pieaugot vecu cilvēku skaitam;
4. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir augstāks par vidējo ES rādītāju;
5. Viszemākais bezdarba līmenis ir Ventspilī(6,5%) un Rīgā(3,8%), kur kaut nedaudz ir attīstīta ražošana. Arī lauku rajonos, kas atrodas tuvu Rīgai, tas ir zemāks. Visaugstākais bezdarba līmenis ir Latgalē: Balvu(21,7%), Rēzeknes plisētā (11,0%), Rēzeknes rajonā(26,4%), Preiļu un Krāslavas rajonā(21,6%);
6. Meklējot darbu, personas bieži vēršas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), taču reāli darbs caur šo organizāciju atrasts ievērojami retāk (meklē: 47%; darbu atraduši: 8%);
7. Nodarbinātības līmeņa ziņā Latvija 2005. gadā bija 16. vietā ES dalībvalstu starpā, bet bezdarba līmeņa rādītāji Latvijā bija vieni no sliktākajiem
Ņemot vērā visus secinājumus autors piedāvā sekojošus priekšlikumus:
1. Bezdarbnieku sociālā izslēgšana var tikt ierobežota, veltot lielāku uzmanību mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, īpaši ārpus Rīgas. Ir nepieciešams izstrādāt un realizēt tādu valsts reģionālo politiku, kas nodrošinātu proporcionālu visu reģionu attīstību, nodrošinot proporcionālu ražošanas un pakalpojumu sfēras attīstību visos Latvijas reģionos, novēršot darba spēka un darba vietu koncentrēšanos Rīgā.
…
