Bezdarba un nodarbinātības problēma jebkurā sabiedrība ir bijusi un pagaidām vēl ir visaktuālākā. Šodien Latvijā zaudēt darbu lielākai daļai cilvēku nozīmē nabadzību un dzīves līmeņa jūtamu krišanos. Reālajā ekonomiskajā dzīvē bezdarbs veidojas darbaspēka piedāvājumam gūstot pārsvaru pār tā pieprasījumu.
Pretēji grūtībām, ar kurām saskārās citās valstīs, kurās bezdarbs pakāpeniski izplatījās saistībā ar dominējošiem nodarbošanās veidiem, sabrukums Latvijā ir vairāk līdzīgs zemestrīcei, kura aptver visu valsti. Latvijā bezdarbs kļūst par sociāli ekonomisku problēmu deviņdesmitajos gados, līdz ar pāreju uz tirgus saimniecību.
Šī darba izstrādāšanas mērķis bija aplūkot bezdarba problēmu Latvijā vadoties gan no teorijas viedokļa, gan arī no Latvijas Republikas Centrālās Statistikas pārvaldes un nodarbinātības valsts aģentūras sniegtajiem datiem par nodarbinātību Latvijā.
Bezdarbs tā ir sociāli ekonomiska parādība un izpaužas ar ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas palikšanas bez darba tirgū. Šāda indivīda situācija vai rīcība var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu.
Vienu no pirmajiem bezdarba skaidrojumiem var atrast 18. gs. Angļu garīdznieka T. Maltusa darbā „Tautas apdzīvotības likuma pieredze”. T. Maltus saskatīja bezdarba cēloni demogrāfiskajā sfērā: cilvēku dzimstības temps pasaulē pārsniedzot produkcijas ražošanas pieaugumu. Maltusa teorija guva ievērojamu atbalstu valstīs ar zemu iedzīvotāju ienākumu līmeni. Tomēr tā nespēja izskaidrot kāpēc bezdarbs pastāv arī industriāli attīstītajās valstīs ar zemu dzimstību.
Bezdarba izpētē lielu ieguldījumu ir devis pazīstamais angļu ekonomists Dž. Keinss (1883. g. – 1946. g.). Viņš ievēroja, ka perioda, kad pieaug nacionālā bagātība, aktivizējas saimnieciskā darbība, vairākums iedzīvotāju neizmanto visus savus ienākumus patēriņam, daļu no saviem ienākumiem viņi pārvērš caur bankām vai vērtspapīriem, ietaupījumos, kas savukārt tālāk tiek novirzīti tautsaimniecībā investēšanai. Ja patērētāju pieprasījums krītas, uzņēmējiem zūd interese veikt kapitālieguldījumus, pieprasījums pēc investīcijām samazinās, saimnieciskā aktivitāte pavājinās, jaunas darba vietas ne tikai nerodas, pat esošo skaits tiek samazināts un piespiedu bezdarbnieku rindas aug.…
