Bezdarbs ir tirgus ekonomikas svarīgākā problēma un makroekonomiskās nestabilitātes rādītājs.
Bezdarbu uzskata par ekonomisku un sociālu problēmu jebkurā sabiedrībā. Bezdarba esamība uzrāda resursu zaudējumu ekonomikā kopumā. Pašreiz bezdarba problēma ir ļoti aktuāla gan indivīdiem, gan valdībām. Bezdarba apmērs konkrētā valstī, reģionā, noteiktā periodā ir viens no nozīmīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes pakāpi. Latvijā, kur vēl nav sasniegts pietiekoši stabils labklājības līmenis, bet strauji palielinās bezdarbs, kļūst aktuālāks jautājums, kur ir tā robeža, kad bezdarbs kļūst par valsts makroekonomisko problēmu. Augsts bezdarba līmenis sabiedrībā rada sociālo spriedzi. Tāpēc ir svarīgi izprast un izvērtēt bezdarba būtību, rašanās cēloņus un tā izmaiņu galvenos faktorus attiecīgajā periodā, lai izvēlētos adekvātus līdzekļus bezdarba samazināšanai.
Pēc PSRS sabrukuma Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, un tāpēc politiskās un ekonomiskās dzīves pārmaiņas, kā arī sašaurinoties ražošanai deviņdesmitajos gados līdz ar pāreju uz tirgus ekonomiku bezdarbs arī Latvijā kļūst par aktuālāko sociāli ekonomisko problēmu. Tas skara ne tikai to cilvēku, kas paliek bez darba, bet arī viņa ģimenes locekļus. Cilvēka nodarbinātība kļuva atkarīga no: cilvēka kvalifikācijas piemērotības, izglītības līmeņa, veselības stāvokļa. Līdz ar to izveidojas dažādas bezdarbnieku grupas, tā sauktas sociālās atstumtības riska grupas. Personām, kuras pieder kādai no šim grupām ir grūti integrēties darba tirgū un to skaits ar katru gadu pieaug. Lai atrisinātu šo problēmu tika realizēta valsts nodarbinātības politika. Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku atbalsta jomā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kura atrodas Labklājības ministrijas pārraudzība. …
