Secinājumi
1. Bezdarbs– tā ir sociāli ekonomiska parādība un izpaužas kā ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas aiziešana no darba tirgus. Šāda indivīda rīcība var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu.
2. Bezdarbnieks ir fiziska persona darbaspējīgā vecumā, kura nestrādā, kurai nav citu ienākumu vismaz minimālās darba samaksas apmērā, kura neveic uzņēmējdarbību un meklē darbu.
3. Valstī esošais reālais bezdarbs var būt krietni vien lielāks par oficiāli apkopoto datu rezultātiem.
4. Bezdarba līmenis izsaka attiecību starp bezdarbnieku skaitu un kopējo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu.
5. Bezdarba veidi iedalās: frikcionalajā bezdarbā, sezonālajā bezdarbā, strukturālajā bezdarbā un cikliskajā bezdarbā.
6. Bezdarbam var būt daudz un dažādu cēloņu, bet no tiem izrietošās sekas atstāj spēcīgu ietekmi uz situāciju valstī kopumā, samazinot tās labklājības līmeni.
7. Ar 2002. gadu 1.jūliju Latvijā stājās spēkā “Bezdarbnieku un darba meklētāju likums”.
8. Salīdzinot 2011. gada sākuma datus par bezdarba līmeni Latvijā ar 2012. gada sākuma datiem, tad redzamas būtiskas izmaiņas šajā rādītājā. Bezdarba līmenis ir sarucis vidēji par 7%, neatlaidīgi cīnoties par šāda pozitīva virziena turpināšanu, bezdarba līmenis Latvijā ar katru mēnesi varētu sarukt, radot labvēlīgāku vidi valstī.
9. Lai samazinātu bezdarba līmeni valstī, plānotajās darbībā jāiesaistās ikvienam indivīdam, aktīvi gan meklējot darbu, gan plānojot savu personīgo biznesa ideju realizāciju.
…
