Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:458141
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Rezumējums    3
1.  Ievads    6
2.  Bezdarbs un tā nozīme    8
3.  Oficiālā bezdarba mēraukla (novērtējums)    8
3.1.  dartizētā bezdarba vērtējums    9
4.  Bezdarbnieku sastāvs    10
5.  Bezdarba cena    10
6.  Pagātnes un sagaidāmie cēloņi augstam bezdarbam    12
6.  Bezdarba cēloņi pašvaldībās    14
6.1  Ārējie bezdarba cēloņi    15
7.  Metode    17
8.  Rezultāti    18
9.  Diskusija    22
10.  Secinājumi    26
11.  Nobeigums    27
12.  Izmantotā literatūra    28
13.  Pielikumi    29
1.  Pielikums „Anketa pašvaldības vadītājam”    29
2.  pielikums „Anketa iedzīvotājiem”    30
Darba fragmentsAizvērt

Daudzos Latvijas pagastos viena no lielākām problēmām ir bezdarbs, kas liek jauniešiem pēc izglītības iegūšanas doties uz lielajām pilsētām, lai atrastu savai izglītībai atbilstošu darba vietu. Savukārt, cilvēkus brieduma gados bezdarbs vai zemās algas mudina doties uz ārzemēm, no kurām viņi bieži vien neatgriežas, jo ar laukiem un nabadzību viņi savu dzīvi vairs nesaista.
Padomju Savienības režīmā Latvijā spēkā bija pilnā nodarbinātībā. Līdz ar neatkarības atgūšanu, Latvija pārgāja uz tirgus ekonomiku, kas noveda pie izmaiņām darbaspēku resursu izmantošanā un nodarbinātības līmeņa samazināšanās. Šajā laikā saasinājās neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, izraisot bezdarbu. Bezdarba līmeņu celšanos ietekmēja arī Padomju Savienībā radušos rūpnīcu, kolhozu un citu uzņēmumu slēgšana, kuros tika nodarbināti liels skaits Latvijas iedzīvotāju. Jaunajai valstij vajadzēja pārveidot politisko, ekonomisko un sociālo sistēmu, vairākas no padomju dzīves laikā pastāvošām sociālajām garantijām vairs nebija pieejamas. Cilvēkos prieku par jauno valsti mazināja strauji krītošais dzīves līmenis.
Jērcēnu pagasts atrodas Valkas rajona rietumu daļā. Ziemeļrietumos tas robežojas ar Ēveles pagastu, Ziemeļaustrumos ar Sedas pilsētas lauku teritoriju, Dienvidaustrumos ar Strenču pilsētu, Dienvidos ar Trikātas pagastu, Dienvidrietumos ar Valmieras rajonu1. Attālums no pagasta centra līdz rajona centram Valkai- 35 km, Valmierai 20 km, Strenčiem- 7km. Pagastā uz 2008. gada 1. janvāri dzīvo 550 iedzīvotāji, no tiem 85,7% latvieši, 4,5% čigāni, 4,3% baltkrievi, 3,6% krievi, 0,9% ukraiņi, 0,3% igauņi un 0,1% vācieši.2 Pagasta bezdarba līmenis ir 4,3%. Galvenie darba vietu nodrošinātāji pagasta teritorijā ir zemnieku saimniecība „Dārznieki”, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu un iepakošanu un divi kokapstrādes uzņēmumi, kas nodrošina darba vietas arī tuvāko pagastu iedzīvotājiem. Padomju Latvijas laikā Jērcēnu pagastā pastāvēja kolhozs „Ļeņina dzirkstele,” kas iedzīvotājiem nodrošināja darba vietas darbnīcās, fermās, kantoros utt. Pagastā laikā pirms 1991. gada pastāvēja augsts nodarbinātības līmenis.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties