Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Bezdarba attīstība un to ietekmējošie faktori Latvijā no 1992.-1999. gadam | 6 |
1.1. | Strukturālās un tiesisko formu pārmaiņas tautsaimniecībā | 6 |
1.2. | Krievijas krīze | 8 |
2. | Bezdarbs Latvijā no 2000-2007. gadam | 9 |
3. | Bezdarba līmenis reģionos | 12 |
3.1.1. | Bezdarba līmenis reģionos no 2004.-2007.gadam | 12 |
3.1.2. | Bezdarba līmenis reģionos 2008.gada 11 mēnešos | 13 |
3.2. | Bezdarba sadalījums pa dzimumiem | 14 |
3.3.1. | Bezdarbnieku skaits pa izglītības līmeņiem no 1993.gada līdz 2004.gadam | 15 |
3.3.2. | Bezdarbnieku skaits pa izglītības līmeņiem no 2005.gada līdz 2007.gadam | 16 |
4. | Bezdarba ietekme uz tautsaimniecību | 17 |
4.1. | Palielinās Valsts budžeta izdevumi | 17 |
4.2. | IKP dinamika | 19 |
4.3. | Oukena likums | 20 |
4.4. | Filipa līkne | 22 |
4.5. | Krīzes atspoguļojums Latvijas darba tirgū | 25 |
5. | Darba tirgus Latvijā šodien | 28 |
6. | Darba tirgus ārzemēs | 30 |
Secinājumi | 32 | |
Izmantotā literatūra | 33 |
Secinājumi
1. 90. gadu sākumā Latvijā radās jauna sociāla un ekonomiska problēma - bezdarbs. Reģistrētais
bezdarba līmenis no 1992. – 1999. gadam pieauga no 2.3% līdz 10,0%. Galvenie iemesli bezdarba
līmeņa celšanai bija strukturālās pārmaiņas, Banku krīze 1995. gadā un Krievijas krīze 1998. gadā.
2. Sākot ar 2000. gadu bezdarba līmenis sāka samazināties, kas skaidrojams ar tautsaimniecības kopējo
attīstību, kad gandrīz visas nozares sāka uzrādīt labus rezultātus. 2000. gadā pakalpojumu nozarē bija
vērojams vislielākais apjoma pieaugums, kas sastādīja 70,2% no IKP, un kas atspoguļoja bezdarba
līmeņa samazināšanās rezultātu – 8,7%.
3. Laika posmā no 2000. – 2004. gadam bezdarba līmenis samazinājās no 8,7-8,2%.
4. Būtiski bezdarba līmeņa samazināšanos ietekmēja iestāšanās ES. Bezdarba līmenis no 2004.-2007.
gadam samazinājās par 3%p. (8,2-5,2%), kas no vienas puses vērtējams pozitīvi – bija vērojama
augsta ekonomiskā izaugsme, bet no otras puses piesardzīgi, jo lielāku tautsaimniecības pieauguma
daļu nodrošināja nozares, kuras galvenokārt atkarīgas no iekšzemes pieprasījuma, piem., galvenie
dzinējspēki bija tirdzniecība (pārsniedz rūpniecības attīstības tempus vairāk kā 2 reizes) un
būvniecība (ievērojami pieauga dzīvojamo ēku celtniecība, kamēr rūpniecības ēku celtniecības apjomi
mazinājās) – noveda pie cenu pieauguma.
5. 2005. gadā gan oficiālais bezdarba līmenis, gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju vidū samazinās lēnāk nekā citās ES valstīs, un Latvijā vēl aizvien ir salīdzinoši augsts.
Šāda tendence varētu liecināt par to, ka pašreiz vērojamais bezdarbs lielā mērā ir strukturāls - proti,
vairums bezdarbnieku nav pietiekami kvalificēti, lai spētu izmantot augošās ekonomikas pieprasījumu
pēc papildus darbaspēka.
6. Līdz ar bezdarba līmeņa celšanos palielinās Valsts budžeta izdevumi. 2008. gadā budžeta izdevumi
palielinājās par 19%, savukārt lielā bezdarba līmeņa pieauguma dēļ 2009. gadā plānots izlietot par
39,4% vairāk nekā 2008. gadā.
7. Saskaņā ar Oukena likumu, ja bezdarba līmenis par 1% pārsniedz dabisko bezdarbu, tad nesaražotais
nominālais iekšzemes kopprodukts līdzinās 2,5%. Latvijā kopējā nesaražotā vērtība no 2004. – 2007.
gadam sastādīja 1683,337 milj, Ls.
8. Bezdarba līmenis Latgales reģionā, salīdzinot ar valstī reģistrēto bezdarba līmeni, ir vienmēr bijis ļoti
augsts, turpretī Rīgas reģiona bezdarba līmenis vienmēr bija zem valsts līmeņa, savukārt pārējie trīs
reģioni, respektīvi, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes ir apmēram vienādā līmenī ar valsts datiem.…
Cilvēku labklājību un dzīves kvalitāti tieši ietekmē stabils darbs un pietiekams atalgojums, tāpēc bezdarba iestāšanās gadījumā parādās virkne problēmu gan pašam cilvēkam, gan valstij kopumā, jo bezdarbs būtiski ietekmē valsts ekonomisko stāvokli un izaugsmi. Kamēr Latvija bija PSRS sastāvā bezdarba problēma tai nebija aktuāla, jo bija attīstīta smagā rūpniecība, un darbaspēka pieprasījums tautsaimniecībā kopumā gandrīz vienmēr pārsniedza darbaspēka piedāvājumu. Taču atgūstot neatkarību, situācija būtiski izmainījās. Un par vienu no Latvijas tautsaimniecības attīstības grūtībām kļuva augsts bezdarba līmenis, kas var bremzēt ekonomikas turpmāko izaugsmi. Bezdarbs ir veidojies strukturālo pārmaiņu pārejas periodā uz tirgus ekonomiku. Svarīgākais bezdarba radītājs ir bezdarba līmenis, kas parāda reģistrēto bezdarbnieku skaita īpatsvaru ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, vecuma grupā no 15-64 gadiem attiecīgajā laika periodā. Taču sakarā ar bezdarba līmeņa patieso novērtēšanu rodas problēmas, jo bezdarba līmenis nav precīzs, jo, pirmkārt, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu, netiek uzskatītas par bezdarbniekiem, otrkārt, pastāv slēptais bezdarbs - ja ir piespiedu dīkstāves, bezalgas atvaļinājumi, bezdarbs netiek konstatēts, tādēļ faktiskais bezdarba līmenis ir daudz augstāks, un treškārt, iespējama nepareizi sniegta informācija apsekojuma laikā. Ja jau bezdarbam ir tik negatīva iezīme, kāpēc viņš vispār rodas? Bezdarbu rada pārmaiņas ekonomikas struktūrā, ekonomikas kritums, kas spiež darba devējus samazināt pieprasījumu pēc visiem resursiem, arī pēc darbaspēka, nepietiekama attīstīta uzņēmējdarbība, darba meklētāju nespēja piedāvāt darba tirgum pieprasītā veida un atbilstošas kvalitātes darba spējas, sezonas izmaiņas atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, izmaiņas iedzīvotāju demogrāfiskajā struktūrā, kad darbaspējīga vecuma iedzīvotāju skaita pieaugums palielina darbaspēka piedāvājumu un bezdarba līmeni. Un izejot no šiem augstāk minētajiem iemesliem, arī bezdarba sekas ir negatīvas, un no ekonomiskā aspekta tās ir sekojošas: tiek saražots mazāks iekšzemes kopprodukts, jo netiek pilnībā izmantots darbaspēks, līdz ar to netiek pilnīgi izmantoti ekonomiskie resursi, kā sekas ir preču un pakalpojumu ražošanas apjoma un iedzīvotāju ienākumu samazināšanās, netiek saņemta alga, līdz ar to netiek maksāti nodokļi Valsts budžetā un cilvēki nespēj norēķināties ar savām saistībām, tiek zaudēta cilvēciskā kapitāla kvalitāte, pasliktinās cilvēka veselības stāvoklis. Tāpēc šī darba ietvaros mēs apskatīsim bezdarbu Latvijā no 1992.-2008. gadam, kāda ir situācija vecuma grupās, sadalījums bezdarba statusa ieguvušajām personām pēc dzimuma un izglītības līmeņa, kā arī aplūkosim bezdarba līmeņa atšķirības reģionālā aspektā. Noskaidrosim un aprēķināsim bezdarba ietekmi uz tautsaimniecību un tā radītos zaudējumus. 4 Darba tapšanā autores lielākoties izmanto Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat, Latvijas Gadagrāmatu un Nodarbinātības Valsts aģentūras datus.
- Bezdarbs
- Bezdarbs un ta ietekme uz tautasaimniecību
- Investīcijas un to ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Investīcijas un to ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu
Referāts augstskolai26
-
Bezdarbs
Referāts augstskolai5
-
Bezdarbs Latvijā
Referāts augstskolai10
-
Eiro kursa izmaiņas un ietekme uz Latvijas ekonomiku
Referāts augstskolai15
Novērtēts! -
Darba tirgus Latvijā, bezdarbs, tā veidi un sekas
Referāts augstskolai8