Bezdarbs ir sociāli ekonomiska parādība un izpaužas kā ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas aiziešana no darba tirgus. Šāda indivīda rīcība var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu.
Bezdarbu uzskata par ekonomisku un sociālu problēmu jebkurā sabiedrībā, un tam ir vairāki iemesli. Bezdarba esamība uzrāda resursu zaudējumu ekonomikā kopumā. Ja bezdarbnieki būtu nodarbināti, tad saražotās produkcijas apjoms ekonomikā būtu lielāks. Valdības izdevumi bezdarbnieku pabalstiem būtu mazāki, un nodokļu likmes arī būtu zemākas. Bezdarbam sarūkot ikvienam būtu labāk.
Kā nozīmīgu iemeslu vēl var minēt to, ka nenodarbināti cilvēki cieš gan ekonomiska, gan sociāla rakstura grūtības. Darbs – tā ir caurlaide uz brīvību un materiāli nodrošinātu dzīvi – šajos vārdos izteikta problēmas būtība.
Bezdarba iezīme, kas to padarījusi par lielāku problēmu, nekā tā ir bijusi, ir tā koncentrācija atsevišķos reģionos. Bezdarba līmenis bieži vien ir augstāks salīdzinot ar valsts vidējiem rādītājiem tajos reģionos un apdzīvotās vietās, kurās tiek slēgti lieli uzņēmumi vai sašaurinās kādas nozares darbība. Bezdarba lokāla koncentrācija, ko izsauc novadam nozīmīga uzņēmuma slēgšana, iespaido visu vietējo ekonomiku.
Šo tēmu izvēlējos tāpēc, ka arī mana ģimene ir saskārusies ar bezdarbu. Šos bezdarbībā, depresijā un nomāktībā pavadītos gadus atcerēšos vēl ilgi. Zinātkāre ir tas dzinulis, kas liek man meklēt informāciju par bezdarbu un izprast tā būtību.
Darba mērķis:
Izpētīt literatūru par nodarbinātības politiku un bezdarbu Latvijā, un apkopot šo informāciju referātā.
Darba uzdevumi:
1.Atrast un izpētīt informāciju par bezdarbu no vairākiem literatūras avotiem;
2.Apkopot un analizēt atrasto informāciju.
Tirgus ekonomikas svarīgākā problēma makroekonomiskās nestabilitātes rādītājs ir bezdarbs.
Bezdarbs tiek definēts kā tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbaspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba.
LR likumā Par nodarbinātību (1991.g.) ir teikts, ka par bezdarbnieku atzīstams:
nestrādājošs LR pastāvīgais iedzīvotājs darbaspējīgā vecumā;
kuram no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpeļņas un citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā;
kurš neveic uzņēmējdarbību;
meklē darbu, ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā.…
