Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas lielas pārmaiņas visās dzīves jomās, tai skaitā arī valsts ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Pēc neatkarības iegūšanas Latvijā notika pakāpeniska pāreja uz tirgus ekonomiku, taču līdz ar šim pārmaiņām rodas arī jaunas problēmas, kas līdz šim Latvijā nebija pazīstamas. Tā tirgus ekonomikas apstākļos rodas viens no galvenajām tirgus ekonomikas problēmām – bezdarbs, kas ir viena no galvenajām problēmām un makroekonomiskās nestabilitātes rādītājs. Galvenā bezdarba “cena” ir nesaražotā produkcija ( potenciālā iekšzemes kopprodukta daļa), kuru varētu saražot katrs bezdarbnieks, ja viņam būtu iespēja strādāt.
Cilvēka nodarbinātība kļuva atkarīga no: cilvēka kvalifikācijas piemērotības, darba pieredzes, izglītības līmeņa, veselības stāvokļa, kriminālas pagātnes, vecuma un dzimuma. Līdz ar to izveidojas dažādas bezdarbnieku grupas, tā sauktas sociālās atstumtības riska grupas. Personām, kuras pieder kādai no šim grupām ir grūti integrēties darba tirgū un to skaits ar katru gadu pieaug. Lai atrisinātu šo problēmu tika realizēta valsts nodarbinātības politika. Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku atbalsta jomā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kura atrodas Labklājības ministrijas pārraudzība.
Studiju darba mērķis ir izpētīt bezdarbnieku grupu situāciju un nodarbināšanas politikas aktivitātes Latvijā.…