Bezdarbs un nodarbinatiba ka ekonomiska stāvokla noteicejs.
Tirgus ekonomikas sabiedrībā peļņas ieguve ir dominējošā, tādēļ pilnīgi visu darbaspējīgo nodarbinātība nav reāla. Jautājums ir vienīgi par to, kādu bezdarba līmeni uzskatīt par optimālu sabiedrības ekonomiskai attīstībai un sociāli pieņemamu Latvijas apstākļiem, un kādu par ekonomisko attīstību bremzējošu un sociāli bīstamu.
Bezdarba apmērs konkrētā valstī, reģionā noteiktā periodā ir viens no nozīmīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes pakāpi.
Virspusēji izskatās, ka bezdarbs ir politiska problēma, bet vairāk iedziļinoties var saprast, ka bezdarbs ir ekonomiska problēma. Protams politiskās problēmas ir saistītas ar bezdarbu, bet tas bezdarbu tik ļoti neiespaido, kā ekonomiskās problēmas.
Manuprāt, darbu var atrast visi, kas grib strādāt, tikai jāgrib, protams frikcionālais bezdarbs būs vienmēr aktuāls, jo kamēr atrod savu pirmo vai nākamo darbavietu paiet laiks, un šajā laikā cilvēks skaitās bezdarbnieks. Kas nekur nevar atrast darbu, lai brauc uz laukiem, jo laukos pie kāda saimnieka vienmēr būs darbs, protams laukos ir sezonālais bezdarbs, bet tur neko nevar padarīt, jo pa ziema nekas neaug, lai būtu, ko darīt strādniekiem, piemēram ravētājiem.
Tiek uzskatīts, ka nav iespējams bezdarbu likvidēt pilnībā. Es šim apgalvojumam piekrītu tāpēc, ka pie tā ir vainīgi paši cilvēki savu dažādo rīcību dēļ, darba devējiem pieaug pieprasījums pēc izglītotākiem un kvalificētākiem darbiniekiem un statistikas dati liecina par bezdarba līmeņa paaugstināšanos ar katru gadu.…
