Mūsu referāta tēma ir nodarbinātība un bezdarbs Latvijā 2006.gadā. Šo tēmu mēs izvēlējāmies, jo mums tā šķita interesanta un mēs uzzinājam daudz jauna.
Bezdarba un nodarbinātības problēma jebkurā sabiedrībā vienmēr ir bijusi un pagaidām vēl ir visaktuālākā.Darbs – caurlaide uz brīvību un materiāli nodrošinātu dzīvi – šajos vārdos izteikta problēmas būtība. Lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai darba zaudēšana nozīmē – nabadzību un dzīves līmeņa jūtamu krišanos. Cilvēka izstumšana no darba sfēras rada tam smagu psiholoģisku vai morālu traumu, tādējādi cilvēks ieslīgst depresijā. Depresija noved pie bezdarbības, bezdarbība – pašapziņas zaudēšana, personības degredācija, ģimenes iziršana, pašnāvība. No bezdarba radītām sekām cieš gan bezdarbnieks, gan cilvēki viņam blakus.
Galvenā bezdarba “cena” ir nesaražotā produkcija, kuru varētu saražot katrs bezdarbnieks, ja viņam būtu iespēja strādāt. Bezdarbs traucē sabiedrībai patstāvīgi virzīties uz augšu pa potenciālo iespēju līkni.
Bezdarbs – tā ir sociāli ekonomiska parādība, kuru raksturo tas, ka ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā (preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā).
Reālajā ekonomiskajā dzīvē bezdrabs veidojas, darbaspēka piedāvājumam gūstot pārsvaru pār tā pieprasījumu. Industriāli attīstīto valstu statistikā par bezdarbnieku tiek uzskatīta persona, kura nav nodarbināta aptaujas par viņas nodarbinātības statusu brīdī vai kura ir meklējusi darbu iepreikšējo četru nedēļu laikā un ir reģistrējusies darba biržā.…