Secinājumi.
1). Bezdarbs ir visakūtākā ekonomiskā un sociālā problēma, kas ir aktuāla jebkurā valstī. Bezdarbs ir sociāli ekonomiska parādība, kura raksturojas ar to, ka ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa vēlas, bet netiek nodarbināta. Bezdarbs atstāj nopietnas un dažkārt pat postošas ekonomiska un sociāla rakstura sekas, kuras skārušas gan atsevišķus cilvēkus , gan sabiedrības. Latvijā un visās Eiropas Savienības valstīs straujās ekonomiskās lejupslīdes rezultātā visizteiktāk attīstās cikliskais bezdarbs.
2). 2009. gadā bezdarba līmenis ir paaugstinājies pilnīgi visās ES valstīs. 2009.gada 3. ceturksnī vidējais bezdarba līmenis ES vidēji bija 9,2%. No visām ES dalībvalstīm visaugstākais bezdarbs ir Latvijā- 20%, Spānijā- 19,3%, Igaunijā – 15,2%. Savukārt vismazāk bezdarba problēma skārusi Nīderlandi – 3,7%, Austriju – 4,7%, Kipru – 6%.
Vērtējot krīzes ietekmi uz atsevišķām sabiedrības grupām, secināts, ka smagāk krīzi izjūt vīrieši, jo viņi dominē ekonomiskās lejupslīdes visskartākajos sektoros.
Lielas problēmas atrast darbu ir jauniešiem, jo pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad darbaspēka piedāvājums krietni pārsniedz pieprasījumu, darba devēji izvēlas kvalificētus darbiniekus ar darba pieredzi. Šī problēma vērojama visās ES valstīs, bet jo īpaši Latvijā.
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā visaugstākais bezdarba rādītājs ir iedzīvotāju ar vidējo profesionālo izglītību vidū (37%), bet ir tendence pieaugt bezdarbam arī to ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, kam ir augstākā izglītība (14,5%).
Visstraujākais nodarbinātības sarukums Latvijā un arī ES valstīs vērojams būvniecībā un rūpniecībā strādājošo vidū. Situācija darba tirgū ir pasliktinājusies visās dalībvalstīs, taču vissliktākie rādītāji vērojami Baltijas valstīs, Īrijā un Spānijā, kuras ietekmējusi krasa mājokļu tirgus lejupslīde, kas izraisījusi nodarbinātības samazināšanos būvniecības nozarē.
3).Pēc ekspertu domām pašlaik ES valstis saskārušās ar smagāko ekonomikas lejupslīdi pēdējā pusgadsimta laikā. Ekonomistu prognozes vēsta, ka tāpat kā 2009. gadā arī 2010. gadā sagaidāms vērā ņemams darba tirgus pieprasījuma sarukums, kas varētu stabilizēties tikai 2012. gadā. Iespējams nodarbinātības pieaugums varētu atsākties tikai 2013., 2014. gadā. Taču jāņem vērā, ka turpmākā izaugsme vairāk balstīsies uz produktivitātes pieaugumu un mazākā mērā uz nodarbinātības palielināšanos.
…
