Latvija 1990.gadā ieguvusi savu neatkarību nu jau 3. reizi. Gaidītās labklājības vietā lielākā daļa iedzīvotāju arvien slīgst nabadzībā. Lielās izmaiņas ekonomikā pārejā no sociālistiskā dzīves veida uz kapitālistisko radīja konkurences un nevienlīdzības parādību ne tikai tautsaimniecībā, bet arī zinātnē, izglītībā, medicīnā u.c. dzīves nozarēs. Mainījās pat morāles principi. Ja kādreiz bija visi vienlīdzīgi, tēvzeme un ģimene bija svētākās lietas, tad tagad katram ir jācīnās katram par sevi, nav svarīgi - Latvijā vai ārzemēs, godīgi vai viltīgi. Kurš tāds lepnāks, ar principiem vai bailīgāks, ar zemāku pašvērtējumu, kam nav citu darba tirgum nepieciešamo prasmju un iemaņu un kurš nevēlas pārkārtoties, tas arī nemaz necenšas iekļūt konkurences virpulī. Tā nu arī Latvijā ir radies cilvēku slānis, kuri nevar ikdienā veselīgi paēst, normāli apģērbties attiecīgi sezonai un pasākumiem, kuri nevar izglītoties pēc savām vēlmēm, kuri nevar ceļot, apmeklēt sabiedriskus pasākumus, pašattīstīties u.t.t. vēl daudz “ne” , kas ir atkarīgi no naudas daudzuma, kas attiecīgi ir atkarīgs no esošā darba.
Lai pilnīgāk izprastu nabadzīgo kultūru mūsdienu Latvijā, šajā referātā tiks izskaidrots kultūras jēdziens, atklāts tieši šai sabiedrības grupai raksturīgā dzīvesveida pamatcēlonis – bezdarbs, raksturota izvēlētā kultūras nesējgrupa kā darbam neatbilstoši indivīdi, kā arī aprakstīta šī sabiedrības zemākā slāņa nemateriālā un materiālā kultūra.
Kultūra - šis termins radās Senajā Romā, kur tas nozīmēja zemes apstrādi, audzēšanu, agrāro izglītību. Ienākot cilvēka ikdienišķā runā, šis vārds zaudēja savu sākotnējo jēgu un sāka apzīmēt dažādas cilvēka uzvedības puses un darbību veidus. Tā mūsdienās tiek uzskatīts, ka cilvēks ir kulturāls, ja viņš zina dažas valodas, pieklājīgs runājot ar citiem cilvēkiem un lieto nazi un dakšu. Bet ir zināms, ka primitīvu cilšu pārstāvji bieži ēd ar rokām, runā lieto ne vairāk kā 40 vārdus, un tomēr tiem ir sava kultūra - savas paražas, tradīcijas, sava primitīva māksla un mūzika.
Jēdzienam „kultūra” ir divi aspekti. Plašāk kultūra ietver cilvēka dzīvesveidu un dzīves vidi, bet šaurāk – cilvēku radīto materiālo un nemateriālo (garīgo) vērtību sistēmu. Bieži kultūru saista ar noteiktu sabiedrību, nāciju vai sociālo grupu. …
