Bezdarbs – sociāli ekonomiska parādība, kura raksturojas ar to, ka ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā (preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā).
Tur, kur eksistē darba tirgus, eksistē arī bezdarbs jeb nenopirkts darbaspēks. Bezdarba galvenais cēlonis kopumā ir darba meklētāju nespēja piedāvāt darba tirgum pieprasītā veida un atbilstošās kvalitātes darbaspējas. Ir arī citi cēloņi: ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, tautsaimniecības pārstrukturizēšanās, dažādi ārējie faktori (piemēram, pieaugošās grūtības ar eksportu), sezonāla rakstura tirgus izmaiņas u. c.
Bezdarbs ir un paliek visaktuālākā tirgus saimniecības ekonomiskā un sociālā problēma, kas ir aktuāla jebkurā valstī. Nelielā apjomā bezdarbam ir jābūt normāla tirgus apstākļos. Kāds vienmēr sev meklēs piemērotāku darbu, kāds centīsies stāties darba attiecībās pirmo reizi u.t.t. Jebkurā momentā kādas darba vietas ir brīvas un ir cilvēki, kas tās meklē un, kas arī necenšas atrast darbu.
LR likumā Par nodarbinātību (1991.gada 23.decembrī) teikts, ka par bezdarbnieku ir atzīstams:
1.nestrādājošs LR pastāvīgais iedzīvotājs darba spējas vecumā;
2.kuram no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpeļņas un citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā;
3.kurš neveic uzņēmējdarbību;
4.meklē darbu, ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksts vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā.
Nodarbinātības valsts dienests (NVD) ir institūcija, kas risina ar bezdarbu saistītos jautājumus un tā darbību nosaka likums “Par nodarbinātību”. Galvenie NVD uzdevumi:
bezdarbnieku darbā iekārtošana un profesionālā orientācija;…
