Ievads
Viena no Latvijas tautsaimniecības problēmām ir bezdarba līmenis. Lai gan pēdējo gadu laikā tam ir tendence samazināties pateicoties aktīvajai valsts bezdarba politikai, tomēr tas vēl joprojām atstāj lielu iespaidu uz Latvijas ekonomiku. Galvenais bezdarba cēlonis ir pāreja uz tirgus ekonomikas sistēmu deviņdesmito gadu sākumā. Nespēja pārorientēt ražošanu un pielāgoties jaunajām kvalitātes prasībām noveda pie ražošanas apjomu samazināšanās, kas veicināja bezdarba palielināšanos. Lai mazinātu vai vismaz stabilizētu augošo bezdarba līmeni tika izveidots Valsts nodarbinātības dienests. Tā filiāles atrodas visās lielākajās Latvijas pilsētās. Kopš 1999.gada tiek koordinēts ikgadējais Nacionālais nodarbinātības plāns. Veiktie pasākumi ir valdības mēģinājums uzlabot situāciju valstī. Visasāk bezdarba problēma skar darbspējas vecuma iedzīvotājus, kaut gan netieši ietekmē arī pirmsdarbspējas un pēcdarbspējas vecuma iedzīvotājus. Vissmagākā ar augsto bezdarba līmeni saistītā situācija ir izveidojusies Latgales reģionā, kur ir viens no augstākajiem bezdarba rādītājiem. Darba mērķis ir noteikt kopīgās un atšķirīgās tendences bezdarba līmeņa dinamikā Latvijā no 2002. g. līdz 2007.g.
Darba uzdevumi ir:
1) veikt bezdarba teorētisko apskatu;
2) izanalizēt bezdarba līmeņa izmaiņas no 2002. līdz 2007. gadam;
3) izpētīt valstī veiktos pasākumus bezdarba līmeņa samazināšanai;
4) apskatīt darba algas ietekmi uz bezdarbu.
Darbs sastāv no divām nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek apkopots teorētiskais materiāls par pētāmo problēmu. Šajā nodaļā autore aplūko bezdarba rašanās cēloņus valstī, bezdarba izraisītās sekas un valsts politiku nodarbinātības jomā. Otrā nodaļa balstās uz statistisko materiālu analīzi un datu salīdzināšanu.
1. Bezdarba teorētiskais raksturojums
Bezdarbs ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darba spējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba.
Bezdarbs ir indikators pēc, kura nosaka ekonomisko stabilitāti. Tā ir attiecība starp darba meklētāju skaitu un darba resursu daudzumu. Nodarbinātības valsts dienests apkopo visu informāciju par strādājošiem un bezdarbniekiem, un tā tiek izmantota bezdarba līmeņa aprēķināšanai.
…
