Līdz pat 2008. gada vidum bezdarba līmenim bija tendence samazināties. Neviens tad ar ne runāja, ne centās aktualizēt šo tēmu, bet 2008. gada otrajā pusē, kad bezdarba līmenis sāka strauji palielināties, Latvijas iedzīvotāji sāka baidīties par savām darba vietām un bezdarba tēma aktualizējas Latvijas sabiedrībā un masu mēdijos.
Bezdarba līmenis un ar to saistītās gan tēmas, gan problēmas ir ļoti aktuālas uz doto brīdi. Latvijas valsts iedzīvotāji aktīvi seko līdzi ziņās notiekošajam un cer, ka viņus tas neskars. Tomēr masu mēdiju sniedz tikai nelielu un vispārīgu informāciju par bezdarba līmeni un tā sekām vai ietekmi, vairāk biedējot Latvijas iedzīvotājus, nekā informējot par notiekošo.
Šo tēmu izvēlējāmies tāpēc, ka tagad šī tēma un ar to saistītās problēmas ir aktuālas un ikkatram Latvijas iedzīvotāju tas satrauc. Tāpat kā citus arī mēs vēlējāmies noskaidrot bezdarba ietekmi uz Latvijas ekonomiku un izprast notiekoši Latvijas valstī.
Darbā ir aprakstīts pats bezdarba jēdziens, tā līmenis pēdējo trīs gadu laikā, pēc iespējas plašāk apskatīta tēma par tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, pētīta bezdarba līmeņa nākotnes tendences Latvijā.
1. BEZDARBS
Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par nodarbinātību” par bezdarbnieku atzīstams darba spējīgs, nestrādājošs Latvijas Republikas pilsonis vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju vai kuram pasē ir iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu, ir darbspējas vecumā, kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā. Bezdarba līmenis – nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto un bezdarbnieka statusu ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā. Bezdarbu dažreiz mēra kā personu skaitu, bet dažreiz to mēra procentos no visiem darbspējīgajiem.
Bezdarbu var klasificēt dažādos veidos. To var sagrupēt pēc cilvēka personīgajām īpašībām, piemēram, pēc vecuma, dzimuma, iegūtās izglītības vai etniskās grupas. Bezdarbu var arī aprēķināt ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu, nodarbošanās, pēc bezdarba ilguma vai arī pēc iemesliem, kāpēc ir bezdarbnieks.…
