Secinājumi.
Bezdarbs ir skāris gandrīz katru Latvijas iedzīvotāju, daži ir paši zaudējuši darbu, citiem ģimenes locekļi un draugi. Bezdarbs ir ne vien viens no svarīgākajiem valsti raksturojošiem makroekonomikas rādītājiem, bet arī viens no neviennozīmīgākajiem. Zaudējot darbu cilvēks jūtas neaizsargāts, bieži vien valsts atbalsts nav pietiekams, ātri atrast labi apmaksātu darbu ir gandrīz neiespējami. Šādā situācijā cilvēks stāv izvēles priekšā vai mēģināt cīnīties ar apstākļiem kādi ir radušies, vai arī doties prom. No Latvijas pēc dažādiem rādītajiem pēdējos gados ir aizceļojuši 200 tūkst. cilvēku, iespējams to ir vēl vairāk. Par pamatu tam ir tieši bezdarbs. Ja aizceļo darbspējīgi cilvēki, viņi dos ekonomisku labumu valstij uz kuru aizbrauc, līdz ar ko zaudē Latvija.
Tomēr ir arī pozitīvi rādītāji, īpaši pedējā gada laikā. Pēc diviem krīzes gadiem pie izaugsmes atgriezušies atalgojuma rādītāji. Statistika uzrāda bruto darba algas pieaugumu par 4,4% 2011.gadā salīdzinot ar 2010.gadu un tā ir sasniegusi 463Ls. Darba samaksas pieaugums novērots visās tautsaimniecības nozarēs. 2011.gada trīs ceturkšņos straujākais atalgojuma pieaugums ir bijis lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.
Analizējot darba tirgu, jāņem vērā arī „ēnu ekonomika” Latvijā, kuras pieaugumu pēdējā laikā ietekmējusi 2008.gada krīze. Latvijas Finanšu ministrija 2012. gada sākumā minēja 20 līdz 30% „ēnu ekonomikas”, kas ir augsts rādītājs, jo ES vidējais rādītājs ir ap 15%. Lielāko ēnu ekonomikas daļu veido pakalpojumu nozares. Valdības rīcības plānā iekļauti vairāki punkti, kas vērsti uz ēnu ekonomikas samazināšanu. Šobrīd Latvijā salīdzinot ar citām kaimiņvalstīm nodokļu slogs darba ņēmējiem ir visaugstākais, tādēļ valdība apņēmusies no 2013. gada mazināt darbaspēka nodokļus. Pēc Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) aprēķiniem, aplokšņu algu un līdz ar to neieņemto nodokļu dēļ valsts gadā zaudē vairāk nekā 480 miljonus Latu.
Tatad, galvenās problēmas, kas būtu jārisina ir zemās algas, „ēnu ekonomika” un darba vietu radīšana, īpaši lauku teritorijās. Valstij ir jāveic ne tikai ilgtermiņa pasākumi, un arī iegūldījumi, lai atveseļotu ekonomiku, bet jādara tas tā, lai to justu sabiedrība, katra ģimene un indivīds. Ja ceļas valsts ekonomikas līmenis kopumā, ceļas ari dzīves līmenis un otrādi. Jo labāk dzīvo cilvēki, jo ausgtāki ir ekonomikas rādītāji.
…
