SECINĀJUMI
1. Pētot datu dinamiku nodarbinātības jomā laika periodā no 2004.gada līdz 2010.gadam, secināts, ka no 2004. gada sākuma līdz pat 2007. gada vidum bezdarba līmenim bija tendence samazināties, bet, sākot ar 2007.g. otro pusi, sākoties pasaules ekonomiskajai krīzei, bezdarba līmenis Latvijā ir strauji pieaudzis, lielāko kāpumu sasniedzot 2010.gada martā un šobrīd pakāpeniski pazeminoties.
2. Ir novērojamas atšķirības nodarbinātībā starp dažādiem Latvijas reģioniem; tas galvenokārt izskaidrojams ar darbaspēka koncentrēšanos lielākajās pilsētās un nepietiekami attīstīto infrastruktūru reģionos, kas kavē uzņēmējdarbības aktivitāšu attīstību, darba vietu trūkumu, kā arī darbaspēka prasmju un iemaņu neatbilstību šī brīža darba tirgus prasībām
3. Nepietiekama sabiedrības informētība par uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanas administratīvajām procedūrām, kā arī šī brīža valsts nodokļu politika neveicina jaunu darba vietu rašanos, kas savukārt paplašina un sekmē darbaspēka izceļošanu.
4. Darba meklētājam ir svarīgi aktīvi nodarboties ar darba meklējumiem, interesēties par pieejamajām vakancēm, sadarboties ar Nodarbinātības Valsts aģentūru, vajadzības gadījumā paaugstināt kvalifikāciju utt., t.i., nepieļaut, lai īslaicīgs frikcionārais bezdarbs pārvēršas ilgstošā bezdarba periodā, jo tas ir būtiski ne vien ekonomiskā, bet arī psiholoģiskā ziņā
5. Pakāpeniski pieaugot kopējam nodarbinātības līmenim valstī (kas sācies jau ar 2010.g. maiju) un pievēršot īpašu uzmanību atsevišķām riska grupām, ir cerības ar laiku iesaistīt darba tirgū arī daļu no šī brīža pesimistiski noskaņotajiem un neaktīvajiem bezdarbniekiem, kā arī ilgstošajiem darba meklētājiem.
6. Visaugstākais bezdarba līmenis pēdējo 3 gadu laikā reģistrēts 2010.g. martā – 17.3%, bet 2010.g. oktobrī tas bija 14,6%, t.i., pusgada laikā tas samazinājies gandrīz par 2%. Var secināt, ka pēdējā pusgada laikā reģistrētā bezdarba līmenis pakāpeniski samazinās, tiesa, ļoti lēnām un pakāpeniski, kas, pēc kursa darba autora domām, liecina par ekonomikas atveseļošanās procesa sākumu.
7. Lai veicinātu pilnīgas nodarbinātības sasniegšanu valstī, saskaņā ar starptautiskajām un vietējām (NAP) vadlīnijām tiek veidota nodarbinātības politika, kuras mērķis ir nodarbinātības līmeņa paaugstināšana un bezdarba samazināšana, balstoties uz sekmīgu nacionālās ekonomikas izaugsmi.
8. Latvijas Nacionālais attīstības plānā iekļautās prioritātes – darbaspēka sagatavošana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam (izglītība) un mūžizglītība kā iespēja nepārtraukti pilnveidot radošo potenciālu un paaugstināt kvalifikāciju – ir viens no būtiskākajiem ekonomiski aktīvu un konkurētspējīgu darbinieku skaita palielināšanas priekšnosacījumiem.
9. Tā kā situāciju darba tirgū un bezdarba līmeni nosaka valsts kopējā makroekonomiskā situācija, būtiski uzlabojumi nodarbinātības ziņā saistīti arī ar daudziem citiem faktoriem: strukturālām izmaiņām ekonomikas plānošanā un praksē, IKP pieaugumu, ārējā tirgus faktoriem, lata devalvāciju, valdības stabilitāti u.c.
…
